Demogrāfs: ģimenes ar bērniem joprojām tiek grūstas nabadzībā

«Galvenais cīniņš par dzimstības paaugstināšanu mums vēl ir priekšā, jo tagad valdībai, atbrīvojoties no aizdevēju programmas, būs brīvākas rokas novirzīt līdzekļus, kur tie nepieciešami tautas pastāvēšanai. Nevaru iepriecināt optimistus, kas saka – ar tik zemu dzimstības līmeni zemāk nav kur krist. Vēl dzimst 18–19 tūkstoši mazuļu, bet tas var slīdēt vēl uz 17… 16… un 10 tūkstošiem,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis demogrāfs Ilmārs Mežs.

«Ja valdība un arī sabiedrība nemainīs viedokli par īpašu atbalstu ģimenēm ar bērniem, nekļūs iejūtīgāka un pretimnākošāka, tad dzims vēl mazāk. Turklāt pavisam drīz māmiņu vecumā ienāks tās meitenes, kuras dzima 90. gados – demogrāfiskās bedres sākumā. Ja turpināsies dzīve pēc pārpalikuma principa, ka gaidīsim, kad izbrīvējies kāds lats, ko ieguldīt demogrāfijas budžetā, tad šīm māmiņām jau būtu jādzemdē pa četriem bērniem, lai tikai saglabātu latviešu skaitu virs miljona. Tas, protams, nav iespējams. Maksimālais, ko Eiropā kāds spēj, ir tuvoties diviem bērniem katrā ģimenē, un tas notiek tikai tur, kur valsts tam piešķir pietiekamus līdzekļus,» viņš skaidrojis.

«Dzimstība šogad atkal samazinājusies, emigrācija neapsīkst. Ģimenes spiestas reaģēt uz situāciju, ko valsts piedāvā. Nav jau tik svarīgs 8 latu pabalsts, bet gan stabils darbs ar labu algu un vietas bērnudārzā. Valdībai ir pareizs kurss uz darba vietu pieaugumu, ekonomisko attīstību, tomēr arvien bērnudārzos trūkst vietu. Tas rada problēmas tūkstošiem ģimeņu. Latvija ir pirmajā vietā Eiropā, kur ģimenēm ar bērniem visstraujāk palielinās risks nokļūt nabadzībā. Bezbērnu pāri puslīdz vēl var iztikt, bet ģimenes ar bērniem tiek grūstas nabadzībā. Traucējošs ir mīts, ka pensionāriem klājas vissliktāk. Salīdzināsim ar māmiņām, kuras dzemdējušas bērniņus pirms darba stāža uzkrāšanas – viņām māmiņalga ir tikai 50 lati, pabalsts otrajā gadā 30 lati un pēc tam tikai 8 lati mēnesī. Viņas nevar strādāt, jo bērnudārzā nav vietu – tā man liekas daudz brēcošāka situācija, kad būtu visvairāk jāpalīdz.

Apzinīgās Eiropas valstis spējušas kompensēt vismaz iztikas minimumu šādām ģimenēm. Tāpēc jādomā nevis par māmiņalgu griestu pacelšanu, kā tas bija izskanējis, bet par minimālā līmeņa pacelšanu. Šīs māmiņas, kas radījušas bērnu pirms savas darba karjeras, ir tikpat labas māmiņas un Latvijai viņu bērni ir tikpat vajadzīgi,» stāstījis I. Mežs.

Lelde Petrāne, www.db.lv