Demogrāfija ir Latvijas prioritāte tikai dekoratīvi

Latvijā sasniegts visu laiku zemākais dzimstības līmenis, bet atbildīgās amatpersonas, neskatoties uz kritisko stāvokli, nozīmīgas izmaiņas demogrāfijas politikā veikt neplāno. Labklājības ministres Ilzes Viņķeles pārstāvētās Demogrāfijas lietu padomes plānos ir veicināt bērnudārzu pieejamību un nodrošināt māmiņām lielākas pensijas, taču vecāku biedrības «Māmiņu klubs» vadītāja Sandija Salaka ir pārliecināta, ka ar to ir stipri par maz, lai motivētu vecākus radīt pēcnācējus.

Kaut arī Demogrāfijas lietu padome sanāk kopā aptuveni reizi divos mēnešos, labklājības ministre ar šādu tikšanās grafiku ir apmierināta. Pārējā laikā notiekot nopietns darbs. Līdz šim komisija tikusies divas reizes un saistībā ar to pieņemts viens lēmums, kas paredz par valsts naudu ārstēt neauglīgos pārus.

Šobrīd Demogrāfijas lietu padomes darba kārtībā ir divi jautājumi – bērnudārzu pieejamība un mācību izdevumu samazināšana ģimenēm. Nākamajā tikšanās reizē, 4.aprīlī, tiks spriests par to, kā atrisināt rindu problēmu bērnudārzos. Viņķele atsaucas uz organizācijas «Papardes zieds» pētījumu, kurā norādīts, ka ģimenei atbilstošu pakalpojumu pieejamība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijas vecāki neizvēlas laist pasaulē bērnus.

Ministres vērtējumā valsts atbalsts no bērna dzimšanas līdz pusotram gadam uz Eiropas fona izskatoties pietiekami adekvāts, taču tad veidojas pārrāvums. Demogrāfijas lietu padome lems arī par to, vai māmiņām, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tiks dubultotas sociālās iemaksas, tādējādi nodrošinot lielāku pensiju. Šobrīd valsts veic iemaksas no 50 latiem mēnesī.

Bērnudārzu pieejamība vēl neko neatrisinās

Vecāku biedrības «Māmiņu klubs» vadītāja Sandija Salaka par Viņķeles ieinteresētību šajās problēmās izsakās pozitīvi, tomēr vērš uzmanību, ka demogrāfiju nevarēs glābt ne ar bērnudārziem, ne neauglības apmaksātu ārstēšanu vai pensiju reformu.

Bērnudārzu nepieejamība lielajās pilsētās, it sevišķi Rīgā, tiešām ir viena no lielākajām problēmām, neslēpj vecāku pārstāve, taču motivēt veidot ģimenes ar pēcnācējiem var tikai nopietns finansiāls atbalsts no valsts puses. Godprātīgi maksājot nodokļus, vecāks būtu pelnījis saņemt algu arī bērna kopšanas atvaļinājumā. Tālab valdībai beidzot būtu jāsāk strādāt pie nodokļu sistēmas un atvieglojumiem, jo īpaši bērna un mātes veselības aprūpē.

Par vienu no lielākajām riska grupām uzskatāmi vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Finansiālo problēmu un bezdarba iespaidā daudzi jaunie vai topošie vecāki izvēlas emigrēt uz ārvalstīm. «Tur dzimst bērni, bet pie mums nedzimst. Cik ilgi tas vēl vilksies, jo pēc demogrāfu domām mūsu nācijas pastāvēšanai atlikuši daži desmiti gadu,» skepsi neslēpj vecāku pārstāve. Jauno vecāku pretnostatīšana pensionāriem viņasprāt liecina vienīgi par politiķu nevēlēšanos iedziļināties samilzušajās problēmās.

Zemākais dzimstības līmenis, kāds jebkad bijis

Jau vēstīts, ka patlaban Latvijā sasniegts zemākais dzimstības līmenis, kāds Latvijā vēsturiski novērots, - vidēji vienai sievietei dzimst 1,1 bērns.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs Pēteris Zvidriņš laikrakstam skaidro, ka vēl pirms 25 gadiem tā nebija. «80.gadu beigās dzimstība bija diezgan lielos plusos. Salīdzinājumam: 1986./1987. gadā dzimušo skaits bija 42 000, 2011. gadā – 18 000,» sacīja demogrāfs.

«Šā gadsimta sākumā dzimstības rādītāji sāka kāpt, bet tad sākās krīze, un atkal – kritums. Nu esam atsviesti viszemākajā punktā, kāds Latvijā vēsturiski ir novērots, – vidēji uz vienu sievieti dzimst 1,1 bērns. Paaudžu nomaiņa noris vien 60% apjomā,» brīdina Zvidriņš.

Kalvis Bormanis, TVNET