Ceļojums kosmosā

Ernests pirmo reizi tika uz piepūšamajām atrakcijām. Sākumā bija manāmi apmulsis, ko darīt, bet līdz ko ierādīja, kur jākāpj iekšā, līdz ko cits bērns parādīja, kā jālēkā, tā arī mums - amats rokā, un prom nemaz negribējās vairs iet.

Vēlāk saradās vairāk bērni,

Vienu brīdi domāju, nez kā nu būs, kā viņi mācēs sadalīt, bet īstenībā, visi tik smuki dzīvojās, lēkāja, šļūca pa slidkalniņu, ka uztraukumam nebija pamata. Bērni mācēja kopā izklaidēties. Un mēs pie šīm atrakcijām laika gaitā atgriezāmies atkal un atkal, tās arī saucās - mazuļu atrakcijas, un tāpēc likās visaizraujošākās!

Lielākiem bērniem viena atrakcija gāja secen - baloni! 

Divu gadu vecumā vienkārši nav iespējams paiet tik daudz baloniem garām! Izskriet tiem cauri! Un kas mani pārsteidza, pat interesantāk par piepūstajiem baloniem bija saplīsušo balonu driskas, tās ne mans bērns vien lasīja augšā, un kad ierādīju, ka jānes uz miskasti, tad kādu laiku tā bija nodarbošanās topa pirmajā vietā! Atcerējos laiku, kad mana mamma auklēja vienu puisīti, un mācīja viņam, ka nedrīkst neko uz zemes mest, bet vajag miskastē izmest, un bērns tik cītīgi klausīja, ka gribēja visu pa ceļam vākt un nest uz miskasti! Bērni ir ļoti kārtīgi, ne? Vajag tikai nedaudz veicināt šo kārtības mīlestību, tas attiecas arī uz mantu kārtošanu, ja to padara interesantāku, tad arī mantas var sakārtot ar prieku!

Atgriežoties pie ceļojuma kosmosā, mēs satikām arī marsieti! 

Jāsaka gan, ka pirmajā brīdī Ernests sabijās, jo marsietis parādījās pēkšņi, un uzreiz gribēja draudzēties. Skrēja pie manis, piespiedās klāt, bet ziņkārīgi vēroja, ko tas marsietis dara. Kad stāstīju, ka viņš ir draudzīgs un labs marsietis, ka vajag ar viņu sasveicināties, tad Ernests gāja un deva roku marsietim, ko viņš pieklājīgi pakratīja. 

Vēl mēs tikām pie zīmēšanas.

Tomēr jāsaka, ka lielāki bērni būtu vairāk priecājušies, jo tur bija ne tikai zīmēšana, bet arī līmēšana, veidošana, un arī ķermeņa apgleznošana. Mēs tomēr esam par mazu priekš tādām atrakcijām. Ziņkārības mocīti, aizgājām izpētīt to lielo labirintu, ceļojumu pa planētām, bet tas gan jāsaka, nav maziem bērniem. Lielākie gan tur izlēkājās pēc sirds patikas, bet Ernestam itin nemaz nepatika samazinātais apgaismojums, dūmi un prožektori, tāpēc ātri vien devāmies ārā, kur mazākie lēkāja pa savām piepūšamajām atrakcijām! 

Kopumā pasākums bija ļoti jauks, un nākamais ceļojums zemūdens pasaulē arī izklausās ļoti vilinošs!