Brīvprātīgo kustība bērnu labsajūtai

Rīt, 3. jūlijā plkst. 11.00 Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ( BKUS), „”Saulainas dienas” bibliotēkā, Vienības gatvē 45. tiks atklāts Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) un BKUS kopīgs brīvprātīgo kustības projekts, kura mērķis ir uzlabot ārstniecības iestādes psiholoģisko un emocionālo klimatu, radot draudzīgu vidi pacientiem to ģimenes locekļiem, īpaši pievēršot uzmanību pacientiem no bērnu namiem un sociālās aprūpes centriem. Projekta atklāšanā brīvprātīgie iepazīstinās ar aktivitātēm, kuras piedāvās mazajiem un lielajiem pacientiem.

Veiksmīgas sadarbības rezultātā aprīļa mēnesī tika noslēgts sadarbības līgums starp BKUS un LSK. Līgumā ir atrunāti gan pienākumi, gan tiesības, kā arī abu pušu ieguldījums projekta realizēšanā. Brīvprātīgie ir personas no 14. gadiem, kas ziedo savu laiku bez apmaksas, lai palīdzētu. Brīvprātīgā darbs projekta ietvaros var būt balstīts uz palīdzību slimnīcas pacientiem, ziedojot vienu vai pāris stundu katru dienu vai nedēļu. Brīvprātīgie, iepriekš saskaņotās dienās un nodaļās veic brīvprātīgo darbu.

Jaunieši pirms došanās uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu tiek īpaši apmācīti un sagatavoti darbam ar bērniem un jauniešiem. Pirms uzsākt darbu slimnīcā, svarīgi zināt, kādas ir iespējas likt lietā savas īpašās dotības, spēju sadarboties ar mazākiem bērniņiem un saviem vienaudžiem, bet tajā pašā laikā arī zināt, ko no tevis sagaida. Jo labāka sagatavošanās pirms darba uzsākšanas, jo mazāk nepatīkamu pārsteigumu. Projektā kopā iesaistījušies 25 jaunieši, no kuriem liela daļa darbojās arī citās LSKJ darbības programmās. Projektā galvenokārt ir iesaistījušies jaunieši, kuri vēlējās papildināt savu pieredzi tieši darbā ar bērniem, sagādāt bērniem pozitīvas emocijas. Šī

Ketija Tālberga, Latvijas Sarkanā Krusta(LSK) Rīgas pilsētas Centra Komitejas izpilddirektore:„Ideja par radošajām darbnīcām radās pārrunājot Sarkanā Krusta brīvprātīgo jauniešu pieredzi Ziemassvētku pasākumu rīkošanā BKUS. Spriedām, kā varētu šādu svētku sajūtu bērniem radīt arī ikdienā, kad noskrējis labdaru pulks; kā viņiem īsināt laiku un kaut uz brīdi novērst domas no slimnīcas norisēm, kas tik ļoti atšķiras no ierastās mājas vides. Pārrunājot mūsu idejas ar slimnīcas pedagoģijas dienestu, sapratām, ka „padarboties gribētāju” netrūkst, un doma par šādu pakalpojumu nav jauna, bet līdz šim trūcis nopietns sadarbības partneris, kurš uzņemas atbildību par to, kad, kur, ko un kā dara brīvprātīgie. Slēdzām sadarbības līgumu ar slimnīcu, kurā atrunāti savstarpējie pienākumi un tiesības. Tas nav ierasti attiecībā uz neatalgotu darbu, bet apliecina to, ka darbu ar bērniem un jauniešiem uztveram ļoti nopietni. Projektam visbeidzot ir arī jāpiesaista finanses, jo pilnvērtīgam darbam ir vajadzīgi gan materiāli, gan spēles, gan iespējas attīstīties. Tas ir nopietns organizatorisks darbs.”