Brīnumainais ceļojums par Līgatnes takām

Katram gadalaikam ir sava burvība. Māmiņa Ilze Lipska stāsta par pavasara ceļojumu uz Līgatni.

Pavasarī, kā sākās siltāks laiks, lai varētu laist zaļumos, ir ļoti grūti nosēdēt mājās. Tāpēc pie pirmās izdevības mēs domājām – uz kurieni gan varētu aizbraukt atpūsties.

Tagad, skatoties bildes, ļoti gribas aizbraukt atkal, tas nekas, ka šogad jau būts, jo katrā gadalaikā taču ir savs skaistums!

Pirmais nosacījums izvēloties galamērķi – lai var kaut cik brīvi pārvietoties ar ratiņiem. Kaut cik – jo braucot pie dabas, loģiski, ka gludu asfaltētu lielceļu nesapņoju ieraudzīt.

Tā nu šo sezonu atklājām, braucot uz Līgatnes dabas takām.

http://www.gnp.gov.lv/public/lat/turistiem/ligatnes_dabas_takas/

Informāciju par cenām, un darba laikiem atradām šeit! Tiem, kas ne reizi nav braukuši, der ielūkoties arī mājaslapā atrodamajā kartē, kur parādīts ceļš, kā aizbraukt! Vēl šajā lapā ir burvīgi apraksti, kādi dzīvnieciņi dzīvo Līgatnes dabas parkā, lai varētu bērnam pastāstīt, pie kā tad mēs ciemos braucam.

Un, protams, var gadīties, ka tieši mūsu ciemošanās laikā, kāds dzīvnieciņš būs aizgājis pastaigāties, un mēs to nesatiksim.. bet tas nekas – mēs viņu pasveicināsim tik un tā, zinu, ka mežā viņš mūs dzirdēs!

{pic:5}

Tā kā lielākajai daļai no dzīvnieciņiem ir iedots vārds, tad mēs un nebraucam vienkārši pie lāčiem, vilkiem un cūkām, bet gan pie lāčiem Mades, Mikus, Puikas un Ilzītes, meža cūkām Anša un Grietas, kā arī Lilijas un Mūsas, un vilksuņiem Kates un Dženijas. Daudz personiskāks apciemojums!

{pic:4}

Par ratiem runājot..

Tagad teikšu tā - ja Jūs gribat mierīgu pastaigu pa taisnu asfaltētu ceļu, tad tiešām uz Līgatni nebrauciet. Palieciet pilsētā.

Bet - ja Jums nekas nav pretī pret kaut ko MAZLIET (tiešām mazliet, mazliet) ekstrēmāku, noteikti aizbrauciet! 

Pirms tam man teica, ka tur taču ar ratiem nav iespējams, bet nu es pēc pieredzes varu teikt – ka viss ir ok. Savukārt bez ratiem braucot, atkrīt arī tās pašas nelielas neērtības. Un Līgatnes dabas parkā ir kur bērnam izskrieties, turklāt kāds gaiss! Nemaz prom negribas braukt!

Iebraucot stāvvietā uzreiz acīs iekrīt divas ģimenītes ar ratiņiem! Tā nu nolēmu intereses pēc paskaitīt, varbūt vēl kādus satiksim. Līdz 8 tiku, un pēc tam jau vairs nebija svarīgi. ĢIMENES uz turieni brauc! 

Var tur atpūsties un arī dzīvnieciņus paskatīties, ja Jums ir mazs bērniņš ratos.
Un INFO centrā ir arī speciāli tualete ar pārtinamo galdiņu, kur mazajam autiņus nomainīt. SUPER! Es gan to uzzināju tikai pēc tam ,kad biju jau meitiņai mašīnā samainījusi autiņu pirms došanās pastaigā. bet nekas - turpmāk zināsim, ka tur ir padomāts par pašiem mazākajiem. 

Vasarā gan to autiņu var nomainīt arī brīvā dabā, bet tomēr – labi zināt, jo ja nu gadās vēsāks laiks, tad nebūs jāsatraucas, kur mazajam autiņu apmainīt.

{pic:6}

Un, starp citu, arī kartē ir atzīmēti speciāli tie ceļi, kur ar ratiņiem var izbraukt. Bet tas jau gan nenozīmē, ka tikai pa tiem varat iet! Mēs izmetām vienu līkumu, kur bij stāvi lejupceļi un augšupceļi, un, protams, tās solītās biedējošās kāpnes!

Bet ziniet, skaistā laikā tur arī ir jauki, izpalīdzīgi cilvēki. Bet lai pūlis Jūs nebiedē, vietas tur ir daudz, un ne vienmēr jāiet barā. Kaut gan arī vienam ir pa spēkam Līgatnes kāpnes pievarēt. Es apbrīnoju tās māmiņas, kas dzīvo 4. un augstākos stāvos un katru dienu mēro ceļu augšup lejup ar ratiem. Tas, manuprāt, ir daudz grūtāk!

{pic:1}

Mums sanāca trijās vietās saskarties ar kāpnēm. Vienā mums ratus palīdzēja nonest, bet pārējās mēs lēnām, pakāpienu pa pakāpienam, nobraucām paši. Nav jau kur steigties, braucām taču atpūsties! Un tās ainavas! Mmmmm... prieks acīm - ej un baudi! 

{pic:2}

Un dzīvnieciņi, protams

Ernestam vislabāk patika lielie lāči! un stirniņa, kas bij pienākusi pie pašas sētas, un meža cūkas, kas pa dubļiem ņēmās. Ūpis gan nelikās saistošs, jo tas nekustīgi sēdēja un tikai ar acīm sekoja mūsu kustībām. Arī alnis kā statuja sāvēja un nekustīgi novēroja apmeklētājus.

{pic:3}

Līgatnes parkā viss ir tik skaisti sakopts un tīrs!  Tāds prieks bij staigāt pa TĪRU mežu. Mūsdienās jau diezgan reti sanāk šāda ekstra! Parasti man jāseko līdzi, vai Ernests nepacels kādu cigarešu paciņu vai samīcītu alus bundžu, bet tur tik skaisti.. sūnas un vizbulītes, saules stari, kas spraucas cauri kokiem, un rada gandrīz vai pasakas sajūtu..

Un cik ļoti svaigā gaisā garšo maize un siers! Minēšu gan, ka ja nav līdzi paņēmušās pusdienas, tad var arī turpat uz vietas paēst, nosaukumu gan namiņam neatceros, bet siltu ēdienu tur var dabūt!

Tagad noteikti ir citas puķes, tagad gaisā noteikti jūtama vasaras smarža!

Nogurums, protams, bija. Kā tad bez tā! Bet tas bij patīkams nogurums. Tāds, kāds parasti ir pēc labi pavadītas dienas!

Ko vēl tuvumā apskatīt, ja nu tomēr izlemjat visu dienu nepavadīt Līgatnes dabas parkā? Minēšu tikai dažus piemērus, jo, ja minēšu visus, tad jau jārēķina ceļojums vismaz uz nedēļu!

Kaut gan es pačukstēšu, ka laiks Līgatnes Dabas parkā paiet nemanot, un gribas vienkārši pļaviņā padzīvoties, un skat – jau vakars klāt.

1. Līgatnes pārceltuve. Tagad vasarā tā strādā no 6:00 līdz 23:00. Līgatnes pārceltuve šobrīd ir vienīgā Gaujas pārceltuve un iekļauta tehnikas vēstures pieminekļos. Šajā vietā tā ierīkota pēc Otrā Pasaules kara, kad tika izpostīts tilts pār Gauju. Lai pārceltos pāri, ir jāmaksā, bet var jau aizbraukt arī tāpat apskatīt.
2. Ir arī Līgatnes papīrfabrika, bet es tur nekad neesmu bijusi, tāpēc nemācēšu pastāstīt. Ekskursijas gan tur varot sarunāt. http://www.pf-ligatne.lv/
3. Vienkoču parks, kur var aplūkot koka un vienkoču izstrādājumus. Vairāk info šeit -  http://www.vienkoci.lv/
4. Zvārtes iezis. Pirmkārt – lieliska vieta piknikam. Var arī izstaigāt dabas taku gar Amatu, un  nokļūt „Meža mātes valstībā”,  gan arī uzzināt ko vairāk par raganām, izstaigājot Raganu pļavu un aplūkojot ekspozīciju apmeklētāju centrā „Ko raganiņa atrod mežā un pļavā?”.