Bērnu tiesības novārtā neatstās

Rīgas dome šonedēļ nolēma likvidēt Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centru (RBTAC), nododot tā uzdevumus Rīgas bāriņtiesai un Rīgas domes Labklājības departamentam.

Rīgas pašvaldības 2010. gada budžetā pietrūcis naudas RBTAC pastāvēšanas nodrošināšanai pašreizējā statusā. Turklāt likums nosakot, ka pilsētai ir tiesības izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes.

No vienas puses, runas par to, ka centra pastāvēšana nav lietderīga, bija dzirdētas jau gadiem. No otras, cilvēki, kas pētījuši RBTAC darbību, secinājuši, ka tā dublējas ar Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, bāriņtiesas, Tiesībsarga biroja, Rīgas domes Labklājības departamenta un tās pakļautībā esošo iestāžu, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta un tās padotības iestāžu funkcijām. Vēl rūpīgāk paskatoties, kļuvis skaidrs, ka RBTAC nemaz nav tikai centram vien raksturīgu īpašu un konkrētu uzdevumu, kā arī pienākumu, ko neveiktu kāda no citām valsts vai pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības institūcijām.

Cita starpā RBTAC dokumentos var atrast kādu interesantu atrunu, ka centrs atbildes uz iesniegumiem un sūdzībām var nesniegt likumā paredzētajā laikā. Kā izrādās, arī paši centra lēmumi tā īsti nav bijuši saistoši nedz juridiskām, nedz fiziskām personām, lai gan RBTAC, kā var secināt pēc tā vadītāja Jāņa Gulbja runām un publikācijām, galvenokārt risinājis skolu jaunatnes problēmas. Lielu uzvaru šo rūpju sarakstā nav. Toties, kā telefona sarunā sacīja, piemēram, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa, ir bijušas reizes, kad sadarbība ar centru bijusi visai sarežģīta, un viņai šķietot, ka ar daudziem bērnu aizsardzības uzdevumiem labāk galā tiek bāriņtiesas, pašvaldības policija un tamlīdzīgas iestādes.

RBTAC tika dibināts 1996. gada 16. aprīlī. Par tā vadītāju kļuva sociāldemokrāts Jānis Gulbis. Jau 2001. gadā par viņa darbību ieinteresējās Valsts ieņēmumu dienests un Valsts kontrole, jo bija aizdomas, ka toreizējais Rīgas domes sociāldemokrātu frakcijas vadītājs atrodas interešu konfliktā. Pastāvēja aizdomas, ka J. Gulbis pašvaldību budžeta līdzekļus piešķīris dēla Riharda Gulbja rediģētajam izdevumam "Nākotnes vārdā", kurš vairāk nodarbojās ar sociāldemokrātu ideju reklamēšanu, bet ne bērnu tiesību jautājumu atspoguļošanu.  

Interešu konflikta iespējamību pastiprināja fakts, ka RBTAC par problēmu izpētes nodaļas vadītāju strādāja viņa sieva Ludmila Gulbe.  

Viņa vēl šobrīd ir atrodama centra štata darbinieku sarakstā. Paša J. Gulbja nostāju par RBTAC lietderību gan neizdevās uzzināt, jo viņa vadītā centra darbinieces vairākkārt sacīja, ka vadītājs esot aizņemts, paužot savu viedokli televīzijā.

Sarunās ar vairākiem bērnu tiesību aizstāvjiem, piemēram, Saeimas deputātu un Bērnu fonda vadītāju Andri Bērziņu, uzklausīju viedokli, ka vienas pašvaldību organizācijas likvidēšana, ja tas tiešām tiek darīts taupības nolūkos, bet funkcijas pārņem citas bērnu tiesību aizstāvības iestādes, vēl nenozīmē, ka neviens vairs par bērniem nerūpēsies. Vairāki citi aptaujātie gan sacīja, ka Rīgas domei jādomā, kas notiks apstākļos, kad daudziem pasliktinās dzīves apstākļi. Jau 2008./2009. mācību gadā Latvijā 2598 skolēni neapmeklēja nevienu skolu, bet, piemēram, pēc 2008. gada datiem, 22 procenti vispārizglītojošo skolu un 76 procenti internātskolu audzēkņu bija pamēģinājuši marihuānu.

Latvijas Avīze