Bērnu slimnīcā veikta pirmā cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī zīdainim

Pagājušajā nedēļā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā speciālisti veikuši pirmo autologo cilmes šūnu transplantāciju sirds muskulī zīdainim, aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta zinātniskā asistente Iveta Aizpura.

Transplantāciju četrus mēnešus vecajam zīdainim, kurš sirgst ar sirds mazspēju, veica klīnikas vadītājs Aris Lācis. Šobrīd gan nav iespējams apgalvot, vai operācija ir izdevusies, taču bērniņš tiks pastāvīgi novērots, tiks veiktas analīzes, un pēc ilgāka laika būs iespējams pateikt, vai sirds funkcijās vērojami kādi uzlabojumi.

"Garantiju nav, bet ir hipotēze, ka cilmes šūnām vajadzētu palīdzēt," uzsver speciālists.

Lai veiktu transplantāciju, no zīdaiņa zarnu kaula tika paņemts mazuļa kaula smadzeņu aspirāts. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu transplantācijas centra laboratorijā no tā tika izdalītas cilmes šūnas. Pēc šūnu apstrādes un sagatavošanas tās tika nogādātas uz Bērnu slimnīcu un ultrasonogrāfijas kontrolē ar punkcijas metodi caur krūšu kurvja priekšējo sienu transplantētas mazuļa sirds kreisajā kambarī.

Pēc operācijas Lācis skaidroja, ka zīdainim ir plāna sirds kreisā kambara sieniņa, kas pēc kāda laika varētu plīst un iznākums būtu letāls. Līdzīgas diagnozes gadījumos 80% pacientu nomirst līdz 20 gadu vecumam, bet zāļu, kas šo sirds mazspēju ārstētu, nav, tāpēc sadarbībā ar Stradiņa slimnīcas kardiologu profesoru Andreju Ērgli tika nolemts transplantēt cilmes šūnas cerībā, ka tās sāks vairoties un palīdzēs sieniņai attīstīties.

Operācijas tiek veiktas klīniska pētījuma "Autologo kaulu smadzeņu mononukleāro šūnu transplantācijai dilatācijas kardiomiopātijas skarto audu reģenerācijai" laikā. Pētījuma mērķis ir pacientiem ar dilatācijas kardiomiopātiju stimulēt miokarda audu reģenerāciju, kā arī veicināt kreisā kambara izsviedes frakcijas palielināšanos, kas ir būtiski, lai varētu nodrošināt asinsrites sistēmu ar pietiekamu asins daudzumu. Operāciju efektivitāte vēl nav zinātniski pierādīta, tāpēc tās ir par brīvu, taču skaidrs ir tas, ka pēc operācijas pacientiem sliktāk nekļūs, uzsvēra Lācis.

Ērglis stāsta, ka vēl nav dzirdējis par to, ka Eiropā un pasaulē būtu veiktas šādas šūnu transplantācijas mazuļiem, un izsaka cerību, ka ar šādu operāciju palīdzību nākotnē varētu glābt ne tikai šī bērna, bet arī daudzu citu mazuļu un pieaugušo dzīvību un sniegt cilvēkiem iespēju dzīvot ilgāk, pilnvērtīgāk un laimīgāk.

Cilmes šūnu transplantācija miokardā ir pētniecības stadijā, un pagaidām tā netiek izmantota kā pilnībā aprobēta ārstniecības metode.

Ilze Mežniece 
LETA