Kad jaunā ģimene uzzina par ģimenes pieaugumu, reizē ir gan prieks par gaidāmo mazuli, gan bažas par bērnu kopšanas atvaļinājuma ietekmi uz ģimenes budžetu.
Kamēr sieviete ir stāvoklī un turpina strādāt, lielākās rūpes varētu sagādāt veselības pakalpojumi, piemēram, ārstu apmeklējumi, analīzes, sonogrāfija. Šādos pakalpojumos iziet ne mazums naudas, tieši tāpēc noteikti ir vērsts pievērst uzmanību veselības apdrošināšanai, kas sedz daudzus grūtniecības un dzemdību pakalpojumus.
Plānojot ģimenes budžetu pēc bērniņa piedzimšanas, jāņem vērā tas, cik liela ir māmiņas alga, no kuras tiek maksāti nodokļi. Pēc šīs algas arī tiks aprēķināts bērnu kopšanas pabalsts un praktiski nekas netiek zaudēts- cik māmiņa saņēma algu „uz rokas”, tik tagad viņa saņemtu arī bērnu kopšanas pabalstā.
Bažas varētu būt tai māmiņai, kuras daļu algas nesaņem oficiāli un netiek maksāti nodokļi – šādā gadījumā summa katru mēnesi ir krietni mazāka kā iepriekš.
Daudzas ģimenes situāciju, kad māmiņai paredzams mazs vecāku vai bērna kopšanas pabalsts, mēdz risināt sekojoši. Ja bērniņa tētim ir lielāka alga nekā māmiņai, viņš var turpināt strādāt un arī saņemt vecāku pabalstu. Tā ģimene izjūt mazāku finansiālo diskomfortu.
Par to, lai vecāku pabalsts būtu pietiekamā lielumā, jāsāk domāt brīdī, kad tiek plānots bērniņš, jo pabalstu sociāli apdrošinātai personai, no kuras algas tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot 3 mēnešus pirms mēneša, kurā bērns dzimis.
Lielākās problēmas sākas tad, kad bērniņš sasniedz gada vecumu, un bērna kopšanas pabalsts visiem ir viens – 30 lati. Gadu vecu bērnu ņem reti kurā dārziņā un par šo summu arī aukli nevar noalgot. Tad atliek atgriezties darbā, paļauties uz bērniņa tēti vai cerēt, ka bērna kopšanas pabalsts tomēr tiks paaugstināts.
Noskaties sižetu arī internetā www.maminuklubs.lv sadaļā Raidījumu arhīvs, 18.05!