26.05 16:00-18:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Svētdienas vakarā ar savu 4 mēnešus veco mazuli kopistiski sākām lasīt vienu no manām mīļākajām grāmatām „Vinnijs Pūks un viņa draugi”.
Esam tikuši jau 32. lappusē. Nezinu, kādēļ, bet šī grāmata mani allažiņ sajūsmina, liek pasmaidīt un padomāt.
Piemēram šis gabaliņš 9.lpp.:
„Dzīvot Londonā un laiku pa laikam neaiziet uz zooloģisko dārzu vispār nav iespējams. Bet vai visi māk to pareizi darīt? Daži sāk no sākuma, ko sauc par Ieeju, tad skrien, ko kājas nes, gar visiem būriem uz Izeju, un cauri ir. Prātīgs cilvēks iet tieši pie sava vismīļākā zvēra un paliek tur.”
Un tad es neviļus aizdomājos... Pavisam drīz jau arī es savu puikiņu vedīšu uz rotaļu laukumu, leļļu teātri, uz zoodārzu... Un tad tur, pie sākuma, ko sauc par Ieeju, es atcerēšos šo 9.lappusi, ļaušu bērnam pašam izvēlēties savu mīļāko dzīvnieku un palikt tur, cik ilgi vien būs vēlēšanās. Nesteidzināšu, un neskubināšu iet tālāk, jo ir taču tik daudz zvēru, ko redzēt un tik maz laika, ko tērēt...
Mēs bijām uz zoo, kad mums bija mēnesis 😀 Bet nu tiesa gan, mazā čučēja un dzīvnieciņi vēl neinteresēa, tas vairāk bija priekš vecākiem- vieta kur pastaigāties. Domāju, ka tagad brauksim vasarā, kad meitiņai jau būs gadiņš 😀