Aivita Putniņa: ilgtermiņā perspektīvāks būtu Francijas piemērs

Aivita Putniņa: ilgtermiņā perspektīvāks būtu Francijas piemērs

21. Aug 2011, 19:48 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Ceturtdien radio raidījumā tika runāts par valsts atbalstu un ģimeņu politiku. Skaidrs ir viens, kaut kas ir jāmaina. Par valsts atbalsta modeļiem Eiropā stāsta sociālantropoloģe Aivita Putniņa.


 

Ja skatāmies uz Eiropas valstu pieredzi, ir divi tipiski piemēri.

 

Viens ir Īrijas piemērs, kur ir atbalsts tradicionālākam modelim- sieva pieskata mājās bērnus un valsts atbalsta ģimeni, maksājot pabalstu.

 

Otrs modelis, ko Eiropā spilgti redzam ir Francijas piemērs. Francijā uzsvars tiek likts uz darba un ģimenes dzīves savienošanu, nodrošinot bērna aprūpes pakalpojumus, kā arī nodrošinot īsākas darba stundas, tādējādi māmiņai nav jāpamet darbs, bet tajā pašā laikā ir iespējams bērnu audzināšanu savienot ar karjeru, kas mūsdienu sievietēm ir visai svarīgi.

 

Ja tiek salīdzināti šie varianti, arī Latvija pašreiz iet Īrijas ceļu, kas ir krietni dārgāks. Francijas variants ir perspektīvs ilgtermiņā, kas veicina pašu vecāku iesaistīšanos, bet valsts sniedz atbalstu grūtākos brīžos.

 

„Jā, ideoloģiski Latvijai pieņemamāks ir Īrijas modelis. Tomēr arī Īrijai ir lielas problēmas to īstenot,” atzīst antroploģe Aivita Putniņa, uzsverot, ka Latvijai vajadzētu padomāt par Francijas modeļa ieviešanu.

 

Jāuzlabo valsts atbalsts

 

Galvenais noteikums, lai Latvijā varētu tikt īstenots Francijas modelis, ir uzlabot valsts atbalstu un bērnu aprūpes pakalpojumus. Tiem laimīgajiem vecākiem, kuriem ir vieta pirmsskolas izglītības iestādē, bērnu aprūpes pakalpojumi ir pieejami, bet tiem, kuri paliek ārpus rindas, jāmaksā tirgus cena par pakalpojumiem, kas pienāktos jebkurā gadījumā. Tā ir skarba realitāte mūsu valstī.

 

Bērniņš ienāk pasaulē,bet nav īstas garantijas,kas notiks, kad bērnam būs 1,5 gads- vai būs šī aprūpe apmaksāta vai vecākiem maciņš būs jāpaver plašāk pašiem. Šī neziņa vecākos rada samulsumu, ko darīt- laist pasaulē bērnus vai tomēr pagaidīt labākus laikus. Bērnu laišana pasaulē ir ilgtermiņa plānošana, par to šaubu nav.

 

 

Par kādu modeli iestātos Tu? Par Īrijas piemēru, kāds līdzīgs pašreiz ir arī Latvijā, kur tiek maksāts vecāku pabalsts, vai par Francijas piemēru, kur uzsvars tiek likts uz bērnu audzināšanas un darba savienošanas iespējām?

 

Kristīne Damškalne, portāla redaktore

15. Oct 2010, 14:53

Es uzskatu, ka vismaz līdz bērna gada vecumam mammai ir 100% jābūt mājās ar bērnu, pēc gada vecuma jau var domāt par kaut kādu daļēju slodzi, lai gan es par to sāku domāt tikai šobrīd, kad manam ir 1,6.