"Esmu dusmīga". Runāt par jūtām ir svarīgāk, nekā iemācīties lasīt

Ļoti daudzi runā par to, cik svarīgi ir attīstīt bērna intelektu - mācīt viņam loģisko domāšanu, lasīt un rakstīt. Par emocionālo intelektu vecāki bieži vien nezina. Un tomēr pirmsskolas vecumā tieši to ir daudz svarīgāk attīstīt, jo zem tā arī slēpjas prasme atšķirt, izprast pašam savas un citu cilvēku emocijas, kā arī bērns mācās valdīt pār tām. Bērni ar labi attīstītu emocionālo intelektu ir ar augstāku pašvērtējumu, viņi ir pārliecinātāki par sevi, ātrāk pierod pie jauniem apstākļiem, veiksmīgāk apgūst jaunas prasmes un ir populāri vienaudžu vidū. Bez tam, tādi bērni efektīvāk rīkojas konfliktsituācijās, kas ļoti palīdz arī pieaugušā dzīvē.

Kā attīstīt emocionālo intelektu ar komunikācijas palīdzību

Bērna emocionālais intelekts attīstas jau no pašas dzimšanas. Siltas, mīļas attiecības ar māmiņu, māmiņas dabīgā atsaucība, brīži, kad māmiņa reaģē uz bērna emocijām, sevišķi dzīves pirmajos mēnešos un gados, rada labvēlīgu vidi emocionālā intelekta attīstībai.

Piemēram, mazais ļoti spēcīgi parauj mammu aiz matiem. Jāpaskaidro, ka mammai sāp un ir nepatīkami, tāpēc tā darīt nevajag. Vai arī: mazais raud. Emocionālā intelekta attīstībai svarīgi būtu nevis uzreiz likt bērnam māneklīti mutītē, tāpat nevajadzētu arī uzreiz novērst viņa uzmanību no asaru iemesla, bet gan būtu jārunā. "Tu raudi, esi satraukts, droši vien kaut ko gribēji un dusmojies, ka kaut kas neizdodas. Es tevi jūtu, gribu tev palīdzēt."

Mūsdienās māmiņām tāda reakcija var šķist pat dīvaina: vairumam no nums bērnībā mācīja neizrādīt emocijas, tās bija jāapspiež. Un, ja jāpriecājas, vai arī, ja juties laimīgs, tad arī tas nebija pieklājīgi - katram to izrādīt, nemaz jau nerunājot par asarām, dusmām vai bailēm - tas bija slikti un priekš vecākiem apkaunojoši. Mēs apspiedām sevī bailes, dusmas, lai radītu iespaidu, ka esam labi audzināti, ieturēti. Bet emociju apspiešana rada stresu, nervu sistēmas traucējumus un pat dažādas saslimšanas.

Pateicoties psiholoģijas attīstībai, mums ir iespēja atbrīvot savu bērniņu no šāda veida problēmām nākotnē, izmantojot savas zināšanas jau tagad.

Jebkurā emociju uzplūdā varam bērnam palīdzēt saprast, kādas tieši jūtas viņš tagad izjūt.  Ja tās ir dusmas, tad uz tām nevajadzētu atbildēt ar savām dusmām, bet gan paskaidrot: redzu, ka tu tagad dusmojies, esi par kaut ko aizvainots. Ja tas ir prieks: jauki, ka esi priecīgs un apmierināts. Ir patīkami tevi redzēt tādu. Nevajadz censties bērnam iegalvot par emociju izrādīšanu to, ko bērnībā dzirdējām mēs "īsti vīrieši neraud" utml.

Apgūt šādu komunikācijas veidu ar bērnu nav nemaz tik viegli. Sākumā var izmantot psihologa palīdzību vai speciāla pedagoga palīdzību, kas iemācīs gan bērnam, gan vecākiem runāt par savām emocijām, nekautrējoties par tām, un nebaidoties par tām runāt, kā arī nebaidoties tās izrādīt. Tā vecāki var piestrādāt arī pie sava emocionālā intelekta līmeņa un nākotnē arī pašiem būs mazāk grūtību komunikācijā ar bērnu.

Rotaļas bērna emocionālā intelekta attīstībai

Bērniem vecumā no diviem gadiem var jau sākt stāstīt par to, kā vadīt savas emocijas, un te izmantot der rotaļas un sižetus no dzīves jeb - sadzīviskas ainiņas. Piemēram, rotaļu pelīte māmiņas rokās var ieraudāties. Svarīgi ir parunāties ar bērnu, pastāstīt, kāpēc tā noticis, ko un kam kaķītis grib parādīt, un tāpat svarīgi ir izdarīt tā, lai kaķītis vairs neraudātu. Tā bērns pakāpeniski iemācīsies sajust arī citu cilvēku emocijas, izprotot šo emociju cēloņus. 

Ar bērniem, kas jau vecāki par diviem gadiem, var darboties, izmantojot art-terapiju. Emocionālā intelekta attīstībai psihologi parasti izmanto pasaku terapiju, zīmēšanas terapiju vai arī muzikālo terapiju. Zīmēšana un mūzikas klausīšanās atraisa bērnu, viņš mācās atpazīt emocijas, kuras sniedz mūzika vai zīmējumi, gleznas. Bet ar pasaku palīdzību bērns redz dažādus emociju izrādīšanas modeļus un saprot, kā uz tiem reaģēs citi komunikācijas dalībnieki.

Vēl viens efektīvs veids, kā attīstīt emocionālo intelektu, kas der vecākiem bērniem ir - speciālu kartīšu izmantošana. Uz kartītēm attēloti personāži ar dažādām sejas izteiksmēm, un jūs ar bērnu izrunājat par emocijām, kādas ir katram no šiem personāžiem kartītē. Droši var bērnam piedāvāt apdomāt, kas šīs emocijas varētu izraisīt un kopīgi varat runāt arī par to, ko darīt, lai emocijas virzītu vajadzīgajā gultnē.

Pēc 5 gadu vecuma jau var attīstīt bērna emocionālo intelektu caur vizuālo emociju uztveri teātra izrādes laikā. Vērojot dzīvo aktieru spēli, bērni labāk izjūt emocijas, kuras paši arī var un vēlas izrādīt, pēc tam var analizēt cēloņus.

Visi šie emocionālā intelekta attīstības veidi ir jāapgūst dažādos vecumposmos, un katram bērnam būs nepieciešama individuāla pieeja. Ja bērns labprāt rotaļājas ar lellēm, runā par viņas jūtām, ir gatavs darboties ar kartītēm, emocionāli pieslēdzas izrāžu vērošanai - visu to var izmantot jebkurā vecumā.

Svarīgi ir vērot savu bērnu emocionālā intelekta attīstošo nodarbju laikā, un vēl svarīgi ir neuzspiest viņam zināšanas, ko viņš vēl nevēlas pieņemt. Tāpat viņš nespēs apgūt pieredzi, kam vēl nav gatavs. Neskatieties uz citiem bērniem - katram bērnam ir sava individuālā attīstības shēma.

Pirmsskolas laiks vecākiem ir tas, kad jāķer bērna interese par dažādām lietām, jāpalīdz viņam attīstīt viņa īpašie talanti. Ja bērniņam patīk zīmēt, ir jārada viņam maksimāli ērti nosacījumi šādām nodarbēm. Ja viņam patīk skriet ar bumbu pa mājokli, viņam var atrast sporta nodarbības, lai arī tas nenozīmē, ka pēc tam viņš būs, piemēram, profesionāls futbolists. Aizmirstiet par tādu tekstu kā "bērnam jāprot tas un tas": bērni visu vienmēr iemācas, vienkārši - dodiet viņiem laiku.