Vārda diena piedzīvojums ilgai atmiņai.

Tā kā mums vārda diena ir tuvu ziemassvētkiem, cenšos parasti izdomāt ko interesantu, lai mazulītei būtu ko atcerēties. Tā es sazvanīju mūsu omītes un mēs vienojāmies, ka dāvanas vietā visi radiņi iedod naudiņu un Katrīne brauc piedzīvojumā.

Tā kā es mājā esmu vēlu, es Katrīnei izdomāju dažādas īsas pasakas par rūķīti, kas dzīvo lielajā mežā. Kad tuvojās svētku diena, es Katrīnei pastāstīju par Lācīti Tediju un to, ka viņa labākais draugs ir mūsu rūķītis. Tedijs ielūdza ciemos rūķīša labāko draudzeni Katrīni. Mēs abas secinājām, ka noteikti Katrīne saņems ielūgumu.

Katrīne, tev pasta kastītē bija  vēstule.-

Ar to sākās svētdienas rīts un mazās Kates vārda diena. Katrīne paņēma konvertu un atplēsa vēstuli, uz kartiņas bija vēstījums no lācīša Tedija.

-Katiņ, atceries, tavs rūķītis solīja atvest no lācīša Tedija ielūgumu, lai tu varētu paciemoties viņa darbnīcā. Rīt tu esi ielūgta pie viņa ciemos.

Visa svētdiena pagāja telefona zvanos omēm, krusttēvam un mums tika stāstīts un jautāts, kas būs, kur brauksim. Māsa atvēra mājas lapu un parādīja, kur mēs brauksim, Katrīne uzreiz izvēlējās, viņas draugs būs rozā zaķītis.

 Kad ieradāmies Rīgā mēs devāmies pēc cienasta mājiniekiem un Katrīne izvēlējās krāsainus virtuļus, katram ģimenes locekli. Llācīša Tedija veikala, neskatoties uz to, ka mazulīte tika gatavota, Katrīne sakautrējās un pavisam apjuka. Lielā māsa ātri atrada, meklēto zaķīti. Ar zaķi rokā mēs devāmies pie jaukās veikala pārdevējas, kas Katrīni aizveda pie jaukajām cepurītēm un uzdāvināja jubilārei rozā lācīša cepuri. Tad viņa devās pie jautrā vilcieniņa. Pogu Katrīne nespieda, jo bijām nobijusies.  Balstiņu zaķītim palīdzēja izvēlēties māsa. Kad zaķītis bija saņēmis zilo, drosminieka sirsniņu, viņš tika piepildīts ar baltām pūkām un nu devāmies pie plaukta ar drēbītēm. Zaķīti nosauca par  Elindu un viņa ir meitene. Elinda tika pie rozā svārciņiem un krekliņa ar sirsniņu. Tagad notika zaķīša pases sagatavošana, ar palīdzību, bet pati Katrīne rakstīja draudzenītes vārdu un savu vārdiņu, ļoti nopietni klausījās un apsolīja draugu mīlēt un nedarīt viņam pāri.

"Rozā lācis galvā un pie sirsniņas piespiests zaķītis, klusējot soļo uz vilcienu, redzu, ka ļoti nogurusi, bet draugu no rokām neizlaiž. Ir skaidrs, ka tā bija pareizā izvēle. Tas patiesi bija piedzīvojums."

Tagad Elindai drīz būs trīs gadi, nedaudz apbružāta, bet vienalga viena no mīļākajām rotaļlietām, kas bieži pavada nakti blakus savai saimniecei. Katrīne atcerās visu, ko darīja kā izvēlējās sirsniņu, kapēc zaķīti nosauca par Elindu, neskatoties uz to, ka viņai nesen bija palikuši tikai trīs gadiņi.