Sniegpārsliņu deja mūsmājās

Mēs neraudājām, ka aiz loga skaisti nebirst sniega pārslas. Tā vietā visu decembra mēnesi skaistas un krāsainas sniegpārsliņas radījām paši. Un tad vērojām to deju virs mūsu galvām. 

Pirmās mums tapa sniegpārsliņas no tualetes papīra rullīšiem. Katru rullīti sagriež apmēram 2 cm biezās strēmelēs jeb no katra ruļļa sanāk 5 strēmeles. Katru daļu nokrāso gaišāk un tumšāk zilu un ļauj nožūt. Vienai sniegpārsliņai nepieciešamas 3-4 strēmeles. Tad katru daļu liek iekš otras un pielīmē. Mums bija PVA līme. Ar karsto līmi pielīmē kādu podziņu, piesien vai pielīmē diegu. Beigās var appūst ar zelta krāsu vai mākslīgo sniegu.

Mums tapa arī sniegpārsliņas no rīsiem un putraimiem. Uz papīra uzspiedu PVA līmi vēlamajā formā, kam meitiņa pāri pārbēra rīsus vai putraimus. Pēc brīža, kad mazliet apžuvis, nobēru lieko nost. Ļāvu visam nožūt kārtīgi un tad izgriezu formu. Pareizāk būtu tomēr bijis, ja uzreiz būtu izgriezusi papīru vēlamajā sniegpārsliņas formā. Be arī šādi galu galā viss izdevās. Pielīmēju arī podziņas. Sniegpārslām no putraimiem pārpūtu zelta krāsu. Meitiņa ievēra diegus, un pārslu deja varēja sākties.

Vēl mums tapa manas bērnības sniega bumbas no vates. Meitiņa plēsa vati gabaliņos, ripināja un vēla, lai gabaliņi sanāk pēc iespējas apaļāki. Es ar adatu bumbiņas vēru uz diega, lai sanāktu virtenes. Var adatu iemērkt līmē, tādejādi panākot, ka bumbas neslīd pa diegu uz leju. Riktīga bērnības sajūta, ieraugot tādu virteni:)

Pavisam košas un raibas sniegpārsliņas mums tapa no krāsainiem kociņiem. Iesākumā biju domājusi nopirkt vienkrāsainus cukura maisāmos kociņus un tos nokrāsot baltus vai gaiši zilus, bet tad TIGERā ieraudzīju šos, un lielais dēls teica:"Ņem, būs jautrās sniegpārslas". Katrai sniegpārsliņai nepieciešami 4 kociņi, kurus krusteniski liek vienu uz otra un ar karsto līmi pielīmē. Mazā tik cītīgi katru līmēto vietu piespieda un piegludināja, ka nevarēja nemaz neizdoties. Un tad var gan vati uzlīmēt, gan, ja ir vēlēšanās, kādu podziņu, spīdumiņu, pērlīti pielīmēt, bet mēs tikai daļu nopūtām ar mākslīgo sniedziņu. 

Pēdējās siegpārsliņas mūsu mājā iedejoja pašā Ziemassvētku vakarā, kad tika izsaiņota kāda dāvana. Jūs noteikti zināt mīksto iepakojumu, kādos mēdz ietīt plīstošas lietas, elektrotehniku u.c. Ieraudzījusi to materiālu, prātā jau redzēju caurspīdīgas, gaistošas sniegpārsliņas pie saviem griestiem. Dēls izprintēja sniegpārslu sagatavi, pārzīmēja to uz mīkstā materiāla. Un tad varējām griezt. Jāsaka-ļoti nomierinoša darbība:) Vēl bija doma mazliet iekrāsot sniegpārslas ar flomasteru vai zilo pārtikas krāsvielu, bet pilnīgi nekas neiesūcās tajā materiālā, tāpēc sniegpārsliņas palika tīri baltas. Un labi, ka tā, jo tieši tādas tās arī ir visskaistākās.

Un kamēr virs mūsu galvām dejo sniegpārsliņas, zem egles, kurā iekārtas jau novembrī mūsu gatavotās eglīšu mantiņas no sāls mīklas (atcerieties, bija man tāds blogs) , vai Terēzes gultā savu vietu ir atraduši sniega cilvēciņi. Tos darinājām pēc leļļu teātra izrādes "Saulītes un sniega cilvēciņi" noskatīšanās. Šim darbam lieti noderēs zeķes, kas palikušas pa vienai, kā arī vate, vai tas pats jau iepriekš minētais mīkstais materiāls ietīšanai. Jebkas, kas veido formu. Ņem zeķi un ber vai lieK, vai stūķē tajā iekšā sagādāto formas veidotājmateriālu. Tad sasien 2 vai 1 vietā (atkarīgs, cik bumbuļu cilvēku veidojat) ar kādu diegu. Zeķes augšpusi jeb galvas daļu veido vai kā spaini vai cepuri. Kad cilvēciņš kaut cik "piedzimis", sāk tam darināt rokas, acis, degunu.  Mēs līmējām pogas, krāsainās stieplītes, ap kaklu sējām dzijas un lentas. Sniega cilvēka meitene pat tika pie dziju matiem:) Tagad Terēzei ļoti patīk šos cilvēciņus ņemt pat lidzi gultā. Viņai tur ir otrs tētis un mamma, un brālis, un pati. Vēl tik jārada otrs brālis, tad būs ģimene pilnā komplektā:)

Arī jums novēlu jautrus un iedvesmojošus brīžus, radot un darbojoties kopā ar saviem bērniem!