Ķermeņa masāža
10.08 11:30-15:30
Brīvo vietu skaits: 2
Sabiedriskais transports
29. Dec 2013, 17:43
Māmiņu klubs
Māmiņu klubs
Nesen kolēģu vidū, kā arī ar dažām pasniedzējām apspriedām šo tēmu un pēdējās dienās, pievēršot tam pastiprinātu uzmanību, secināju, ka taisnība vien bija.
Tātad, šoreiz stāsts par mammām, vecmāmiņām sabiedriskajā transportā un par bērniem- apmēram 4- 8 gadi.
Nav svarīgi vai transports ir pilns vai arī pustukšs, pirmais, ko minētās personas pasaka savam bērnam- "ej, vien, sēdi, bērniņ!" , pašas paliek stāvot. Kas izbrīna-
*to dara ne tikai mammas, kurām acīmredzot vieglāk ir apsēdināt bērnu, nekā ar viņu parunāties, padarboties (jo apsēžoties bērns visticamāk skatīsies pa logu un netraucēs mammītei spaidīt telefonu, ietvītot jaunumus vai čatot ar draudzenēm)
* bet arī vecmāmiņas, kuras knapi turās kājās un katrā pieturā līgojās uz priekšu un atpakaļ. Ja būtu iekāpušas vienas, tad jau gan laipni vai ne tik laipni celtu kājās visus, lai tikai varētu sēdēt.
Un te nu aug jaunā paaudze, vēl "labāka " par manējo. Bērns jau no mazotnes pierod, ka viņš var sēdēt, omce pastāvēs!! Un te nu ir šī brīnišķā paaudze, kas TIK cītīgi vēros kokus un mājas ieurbies logā, kad blakus stāvēs grūtniece vai mamma ar mazuli.
Žēl gan, ka māmuļas nesaprot, ka neko mega labu viņas nedara, laižot bērnu pasēdēt. Aug bezkaunība, mazkustīgums, komunikācija.
Un kas izaudzina tos mūsdienu ņergas, kas uzvedās kā mazi, mucā auguši cilvēciņi, bez jebkādas cieņas paliekām? Mūsu pašu brīnišķīgās sievietes.
Ko novēlu? Atrast laiku un pacietību.
Tantes reizēm ir vienkārši čau! Man arī grūtniecības laikā gadījās tādas "nevarunostāvēt", bet kā runāt un testies uz brīvu vietu, tā spēks kā zirgam. Man bija ļoti jauki atstrādāts teksts pēc kura viņas visas aizverās, plus piebildu, ka es tomēr par savu braucienu maksāju.
lai gan jāteic, ka ļoti bieži bija arī gadījumi, kad tieši sirmmāmiņas laida sēdēt. Tiešām bieži un reizēm pat jutos neērti.
pff.. nu bet saprotams, ka tieši tāda ir secība, kādā jāceļ kāds kājās.
Man vispār nekad neienāktu prātā teikt kaut ko mazam bērnam. Vietas ziņā nav jau nekādas starpības vai mazais sēž viens pats vai mamma viņu tur klēpī!!!!!! Tāpat skaidrs, ka viņai ir priekšroka!!
Es runāju tikai un vienīgi par to, kā tas ietekmē audzināšanu kopumā.
Man šķiet, ka uz šo visu ir jāparaugās plašāk. Ja jau akurāt gribam uzsākt audzināt sabiedrību, tad vispirms sabiedrsikajā būtu kājās jāpieceļ visi vīrieši (oki, izņemot tos, kas tiešām veci un sabiedrsikajā var braukt par brīvu), tad jaunkundzes, tad jaunas sievietes bez bērniem..... Cik ir tādu, kas reāli ir gatavi mesties cīņā ar vīriešiem?
Vieglāk tad "uzbraukt"maziem bērniem ( un 4-8 g.v ir mazi bērni!).
Un vēl, man šķiet, nekas nav audzinošāks par savu paša piemēru! Rādīsim priekšzīmi, audzināsim savus tuvākos (tēvu, vīru, krustēvu, krustbērnu....) un tad jau pamazām pasaule kļūs iecietīgāka un saprotošāka!
Oki, parunāsim, kad tavam mazajam būs četri gadi un nodemonstrēsi kā piebāztā sabiedrsikajā audzināt mazo, liekot tam stāvēt kājās - labi? 😉
Vismaz kārtīga humora deva vakaram! 😃
Noteikti nekādi nevērsos personīgi. Runāju tā globāli, visaptveroši. Un es arī nesaku, ka pāris reižu dēļ..
Un es uz to neskatos tikai no sava skatu punkta. Rakstīju, jo bija diskusija, daudz domubiedru šajā sakarā, arī gados vecāki cilvēki. Es to uzskatu par problēmu, tādēļ rakstu. Var taču diskutēt, izteikties, katram savs viedoklis. Diez vai kāds rakstot to mainīs.
Un iespējams, ka tad,, kad mans dēls būs šajā vecumā, domāšu citādāk. Lai gan šaubos, bet var jau būt.
var jau arī iztikt bez visādiem asiem komentāriem 😃
Jā, arī taisnība.
Es laikam to visu redzu kaut kā globālāk, varbūt bērnības trauma 😀
Man gan ir zīdainis, bet esmu braukusi ar sab.transportu kopā ar radu bērnu/iem. Man kā pedagogam ļoti patīk darboties un runāties ar bērnu/iem. Bet kāpēc es šādās situācijās laižu apsēsties bērnu? JO BĒRNS VAR APGĀZTIES, strauji transportam bremzējot vai kāds var uzgāsties, saspiest utt. Pati esmu citreiz knapi noturējusies. Tāpēc nevajag te demoralizēt, izklausās, ka pašai nav bērni šajā minētajā vecumā un nezina kā tas ir. Pusaudži ir jāskolo, jāmāca palaist atsēsties vecāku utt. bet ne jau bērnelis.
Ļoti žēl, ka neuztvērāt domu! Kur nu vēl par bērniem kā pretiniekiem runāt... ak vai, ak vai...
Es runāju tikai un vienīgi par vecākiem un audzināšanu un problēmu vispār dziļāk.
Plus visi cilvēkie savulaik ir bijuši bērni. Un kāds kaut kā viņus ir izaudzinājis.
Nu bet protams, ka vieglāk.
Vieglāk ir bērnam nopirkt planšeti, nekā kopā lasit pasaciņas vai spēlēt lomu spēles.
Vieglāk ir nolīgt aukli, kas māca bērnam lasīt, nekā to darīt pašam.
vieglāk ir nopirkt bērnam končas, lai tikai viņs aizvērtos, nevis mācīt naudas vērtību.
Vieglāk ir aizvest bērnu uz maķīti, nekā pašai pagatavot ēst.
Tīri mans viedoklis.
katram savs.
Hm, manuprāt, vistiešākajā veidā. Tādi sīkumi- braucieni transportā veido mūsu ikdienu. Cilvēks sēž, tātad nekustās. Un tā pierod. te varētu aizrunāties ļoti tālu, bet nenovirzīšos no tēmas 😃 Un komunikācija- tas bija domāts par mammām, kuras labprātāk lasa jaunumus twiterī, nevis aprunājas ar savu bērnu. Nu tā kaut kā.
Kaut kāda daļa taisnìbas rakstā protams ir, bet ... kā tas, ka bērns šajā vecumā sab.transp.sēž ietekmē viņa mazkustīgumu un komunikāciju? Es iedomājos - 4/5 gadus jauns cilvēks celsies kājās lai kādu palaistu sēdēt. 😀 Tas nav īstais vecums. Jā, mācīt un skaidrot ir jāsāk, lai pusaudžu vecumā nav jāredz brīnumi. Pie kam, tiem mazajiem skolnieciņiem tās somas lielākad par pašu. 😀
Jā, ir reizez, kad esmu noskatījusies, ka mamma savu atvadi nosēdina blakus, bet tur pat stāv gados veca kundzīte. Un mamma izliekad kundzīti neredzam, jo tad nāksies mazo ņemt klēpì un tas būs neērti. Te es nerunāju par to, ka ja mazajam soma un mammai tīkliņi. Un kad es gaidīju mazo, mani NEVIENA sieviete nepalaida apsēsties, bet skolas vecuma puika gan.
Un pēc tam brīnās, ka jaunieši nelaiž sēdēt visas kategorijas, kam būtu priekšroka! Tas taču tiek ieaudzināts!
manam bērnam ir 4 mēneši, ar sabiedrisko transportu vidēji pārvietojos katru dienu, vismaz 2 transporta līdzekļos.
Runāju par to, jo ir novērojumu pieredze+ esmu auklējusi gana daudz bērnu attiecīgajā vecumā, lai par to runātu.
Nav jau runa par četrgadnieki vai to, ka mamma ņem bērniņu klēpī, bet gan par to, ka saprātīga vecuma bērnu, kurš ja vien nav slims spēj turēties pats, tiek apsēdināts, kamēr knapi stāvoša viņa miesīga omīte vai vienkārši mamma stāv kājās.
Autorīte sev vietu nekad nav lūgusi. Parasti gan paļaujos uz godaprātu. Taču esmu vairākkārt lūgusi vietu citām grūtniecēm, māmiņām, kuras klēpī tur bērniņus un jaunieši atļaujās nepiecelties. īpaši, ja tas notiek tam paaredzētajās sēdvietās.
Par vecmāmiņu- bubinatāju aizstāvi gan nekad neesmu uzmetusies.
Un vēl viens jautājums, autorīt, cik vīriešus esi piecēlusi kājās sabiedriskajā, lai palūgtu vietu sev vai kādai citai sievietei?
Pirmsskolas vecuma bērnam sabiedriskajā ir (!) jāsēž! Var diskutēt vai mammai/omei bērns ir jāņem klēpī vai nav, tomēr es ierosinātu paeksperimentēt pašām, īpaši ja vēl pie rokas ir normāla izmēra soma/maiss ar kaut ko, sarūmēties sēžamajā ar bērnu klēpī + mantām, vienā sēdvietā....
Bez tam, sabiedriskā vadītāji brauc bieži vien krimināli, strauji bremzē, uzņem gāzi, maina joslas, mazam bēram ir grūti noturēties (reizēm pat es, kura jūtas stabila uz savām kājām, pie ekstra manerviem, esmu dabūjsi zilumus). Man negribētos, lai mans bērns tiktu apskādēts, tāpēc, ka kādai ir neoma par to, ka tas tiek apsēdināts!
Bet varu nomierināt, mana jaunkundze skolniece, sabiedriskajā visbiežāk stāv kājās, ja vein nebrauc mājās pēc kārtīga treniņa.
Cik vecs ir tavs bērns un cik bieži pārvietojies sabiedrsikajā transportā?