Podiņmācība mūsmājās: vēroju un mācos noteikt signālus.

28. May 2014, 20:23

Līdz ar siltā laika iestāšanos mūsmājās cītīgi rit podiņmācības apguve.Nu jau Denīze ir divus gadus un nedēļu veca.

Tā kā tas prasa ne mazums apņēmības, iecietības un brīžiem arī spēka,tad mēs visi cenšamies iesaistīties procesā.

Denīze podiņmācību paralēli mājām apgūst arī dārziņā. Un tur tas viss notiek vienkāršāk,jo visi iet uz poda- mazā Denīze arī. Mājās un ārpusmājas ir krietni grūtāk.

Bet šoreiz par to,ko tad mēs darām mājās.

Tā kā pēc saldā nakts miega katram ir vajadzība nokārtot savas dabiskās vajadzības,tad cenšamies pēc pamošanās Denīzi uzlikt uz poda. Nedēļu tā jau praktizējam un gandrīz vienmēr ir arī rezultāts. Ja nu tomēr viņai nav noskaņojums, vēroju viņu,un kad iekšēji ir sajūta- nu laikam ir atmodusies,jāliek uz poda,daru to. Ja turpina pretoties, tad neko. Ar varu jau nekas nevar sanākt.

Nākamais. Dāziņā ieteica piedāvāt iet uz podiņa ik pēc pāris stundām. Tas ne vienmēr nostrādā. Kādas minūtes 10-15 pēc ēšanas noteikti piedāvāju apsēsties uz poda ,un arī tad ir rezultāts.

Esmu novērojusi,ka mana dāma pirms gatavojas pietupjās, sāk aktīvi spēlēties un visiem liek mieru,nozūd kaktiņā:)(tad gaidāma liela dāvana), sāk raustīt bikšeles, ir reti,bet pasaka -kaka(vienalga kas gaidāms),bet tad jāreaģē ir sekunžu laikā,jo citādi var būt par vēlu.

Pagaidām šādi ir mūsu novērojumi. Vēl mēs ik pa laikam pajautājam vai nevajag uz podiņa, vai nebūs kaka, vai negribās čurāt. Tad ir reizes ,kad viņa arī mums atbild ar galvas pamāšanu un meklē ar acīm podu. Reaģējam ātri- jo podiņš vienmēr ir pa rokai.

Pēc pozitīva gala rezultāta, mēs ļoti visi priecājamies par paveikto, aplaudē pat lielais brālis.Pati Denīze arī ir sajūsmā,ka podiņš ir pilns. Tad kopīgi dodamies uz tualeti un piespiežam ūdens podu.Tas porcess ļoti patīk un ir pat reizes,kad sēžās atkal uz poda,lai varētu atkal iet un spiest to pogu:)

Kādi signāli ir jūsu mazajiem,kad jūs saprotat,ka jāpiedāvā apsēsties uz podiņā?!