Pirmklasnieces podiņš

20. Feb 2013, 21:02

Mūsu mājas podiņmācības pirmklasniecei Čiepai ir savs podiņš, bet lai nu stāsta pati! :)

Nu tad tā! Čau arī šonedēļ! Es esmu Čiepa un ierindojos podiņmācības pirmklasnieku pulciņā.

Podiņu man mamma nopirka, kad man vēl nebija nosvinēta pirmā gadiņa jubileja. Man ir toč šitāds podiņš!

Un jā, jā, mammīte tieši Čību Čabu veikalā arī viņu nopirka! (Man vispār tas veikals patīk, jo tur ir tik foršas mantiņas :) ) Atceros, ka viņa teica, ka nebija dārgs - 1.09ls!

Protams, ka mans podiņš ir rozā, jo es taču esmu meitene! Zilu man nevajag. Un zaļais arī nebija foršs. Tur virsū ir pīle, kas peld pa ūdeni. Vispār viņa atgādina mani, jo man ļoti patīk ūdens un vannā man ir lielie prieki!

Podiņš ir ērts. Esmu ietestējusi sēdēšanu visādās pozās - gan tā kā būtu jāsēž, gan arī otrādi - tā, lai redzu pīlīti. Sēdēšana ir ērta un nekādu problēmu - varētu ietrāpīt visas darīšanas tur, kur tām ir jābūt.

Ir tikai viens mīnuss.... Tā kā man patīk pārvietoties arī sēžot uz podiņa, tad viņam mēdz locīties apakšējās malas. Ir gadījies arī nošļūkt uz grīdas! :D Bet tas nekas!

Lai nu kā, bet es negribētu nevienu citu podiņu, jo šis ir tieši mans! :)

Par podiņu lietām, kāpēc tieši tāds podiņš, lai stāsta mamma.

Čau!

Tad nu tā! Varu pieslēgties arī es :)

Jā, podiņu nopirku vēl pirms gada jubilejas. Sapratu, ka ir vismaz jānopērk, būs brīdis, kad mazā Čiepa jau sāks arī viņu izmantot.

Podiņa izvēle veikalā bija gana plaša, bet es apjuku, jo ar fizioterapeiti bijām runājušas, ka esot dažādi podiņi - vieni, kas paredzēti meitenēm, un otri, kas paredzēti puišiem. Tā kā es vairs neatcerējos kādam tur tam apaļumam vajadzēja būt, tad uzticējos savai intuīcijai (ceru, ka neesmu nošāvusi greizi).

Jā, es piekritīšu Čiepai, ka ir viens mīnuss - apakšējā mala mēdz ļodzīties, ja mēģina ar podu šļūkāt. Bet pods jau nav auto, ar kuru būtu jābraukā pa dzīvokli.

Esmu pilnīgi PRET dažādiem extru podiņiem - sākot ar mūziku un beidzot ar dažādām vietām rotaļām un IPadiem. Tā kā esmu diplomēts pedagogs, tad man augstskolā bija psiholoģijā semestri jāmācās par bērna attīstību. Runājām arī par podiņiem. Arī runājot ar apkārtējiem, vērojot dažādas situācijas, kas skārušas citus bērnus, esmu vēl vairāk nostiprinājusi sevī pārliecību, ka bērnam ir vajadzīgs vienkāršs podiņš. Galvenais - bez mūzikas. Tā bērnam nepalīdz. Personīgi zinu bērnus, kuri ir pirmo reizi iečurājuši un tā pārbijušies, ka radušās veselības problēmas, kas saistītas tieši ar čurāšanu.

Es zinu, ka katra no mums zina, kāds podiņš ir nepieciešams un ir piemērots mūsu bērnam. Gribu novēlēt, lai katram mazulim tiek tas īstais un vienīgais podiņš! :)

Aab