Oliveram 1!

Hip, Hip, Urrā! Oliveram 1! Mammai un Tētim arī 1! 

Pagājušas jau teju divas nedēļas, kopš manam pelēnam palika viens gadiņš. Kopš mēs ar Kristapu esam vecāki jau gadu! Joprojām neticas, ka laiks tik ātri paskrējis. Liekas, ka tikko taču biju RDzN un viņš piedzima. Tagad jo īpaši gribas viņu visu laiku ņemt klēpī un mīļot, jo aizvien vairāk apzinos, ka drīz viņš vairs negribēs, lai ņemu viņu “opā” un bučoju. Drīz teiks - mammu, nu izbeidz, cilvēki taču skatās! Eh, tik un tā vēl ilgi viņš būs mans mazais mīļais bēbitis! Ou, kuram jau ir parādījušies Auna pirmie radziņi, nadziņi un nedarbiņi.

Jau atkal es kaut kur aizpeldēju no galvenās tēmas, stāsts šoreiz par Olīša pirmo dzimpuku. 

Par to, ka Oliveram būs ballīte, nebija ne mazāko šaubu. Aizvien tuvāk nāca jubileja , tāpēc sākam domāt kur, ko, kā. Tas, ka dzīvoklī nespēsim uzņemt visus ciemiņus bija skaidrs uzreiz. Tā pamazām domājot, nolēmām, ka viņam būs divas ballītes. Pirmā ballīte bija īstajā datumā pie mums mājas ar mūsu vecakiem, vecvecākiem un radiniekiem. Bet otra ballīte bija Lielajā piektdienā bumbu/spēļu istabā ar draugiem, bērniem - vienvārdu sakot - ar jauno paaudzi. Jo pilnīgi visus radus, draugus nevarējām uzņemt ne pie mums mājās, ne bumbu istabā. Pārāk daudz cilvēku, pārāk maz telpas. Manuprāt šis bija ļoti labs risinājums, jo vecvecākiem protams neinteresē tāds bumbu baseins, viņiem interesē pats Olivers. Bet bumbu istabā Olis protams bija aizņemts ar bumbām, saviem mazajiem draudziņiem un spēlēšanos.

Noskriešanās ziņā- Ārprāts, divas ballītes vienā nedēļā ir too much! Nopietni! Izdomāt par ēdieniem, dekorācijām, kūkām, visu visu! Tas bija dulli! Bet viennozīmīgi - tā vērts! Tik daudz patiesu emociju, prieka, sirsnības! Skaistas ir tās bērnu dzimšanas dienas! Joprojām sirds gavilē, ka viss izdevās kā cerēts! Un iestājies miers, ka viss aiz muguras! 

Bildēs neliels ieskats Olīša pirmajā dzimšanas dienā!