SUPERBĒBĪTES māmiņa: Mūsu soļi pirmajā dzīves gadā

Tik mazs un neaizsargāts mazs cilvēkbērns Tu biji, kad pirmo reizi sajutu Tevi.. Atceros to pirmo vizīti pie dakteres, kad viņa man Tevi parādīja - vien 6mm mazs punktiņš Tu biji mana punča dziļumos. Staigāju kā pa mākoņiem un mājās ar lineālu vilku 6m garas svītras, lai aptvertu, cik maza knīpa Tu esi. Tās pirmās prieka asaras, kad pastāstīju Tavam tētim, ka tuvāko 9 mēnešu laikā mēs izaudzināsim Tevi, lai iepazīstinātu ar lielo pasauli..Mēnesi pēc mēneša ar šaubām un bailēm, kas mijās ar prieku un sajūsmu. Teju katrs mēnesis vēl šobrīd svaigā atmiņā, it kā tas būtu noticis vakar.. Punča mērīšana, pētīšana pie spoguļa.. Sarunas zem segas un dejas naktī.. sevis pieņemšana, saprašana un novērtēšana! Ik mirklis, arī katrs, kas ar asarām pavadīts, veidoja tevi, mūsu meitu, māsu, mazmeitu par to brīnišķīgo būtni, kas šobrīd jau gadu veca ir padarījusi mūs laimīgus! 

Tās nedaudz trīcošās rokas un bailes vai spēs saprast, sajust, izdarīt pareizi bija biedējošas, tomēr realitātē viss notika.. tu mācēji likt mums sajust sevi un savas vajadzības, mēs iemācījāmies Tevi sadzirdēt un palīdzēt. Tētis tik lepns, brālis tāds nedrošs, mamma laimīga un katrs par savu - tētis no jauna ir iemīlējies dzīvē, brālis sastapis īstu brīnumu, savukārt, manu prātu nomoka tikai viens - lai Tu būtu paēdusi.. lai es spētu Tev dot tikai to labāko! Pirmais mēnesis bija ārkārtīgi skaists - ārā karsta vasara, Tavas pirmās pastaigas, lielās un izbrīnītās acis vērojot debesis un neapzinātais smaids.. Tik skaists un patiess. Tik īsts! Mēs Tevī bijām līdz ausīm iemīlējušies! 

Ar katru dienu, Tevi iepazinām arvien vairāk un ikdienas kļuva saprotamākas un mierīgākas.. bijām gatavi arī pirmajai ballītei - visi mīļie un dārgie tika aicināti ciemos un pirmo reizi Tu visus skatīji vaigā! šis prieks, Tev mazāk saprotams, un iespējams, ka to neatcerēsies, bet tās pozitīvās sajūtas, ko ieguvām mēs no mīlestības, ko Tavas tantes un brālēni mums atveda, noteikti Tev deva to miera sajūtu, kas Tev vēljoprojām ir pati nepieciešamākā.  Es ar Tevi esmu 24 tundas diennaktī un arī tētis no darba steidzas mājās ļoti ātri.. Brālis cīnās par katru iespēju lai tiktu pie ratu stumšanas un uzmanīgi jautā Tevi paauklēt arī uz rokām! 

Nu jau gan - šķiet, ka mūžību esam kopā un laiku, ko esam pavadījuši kopā varētu skaitīt, nevis no piedzimšanas brīža, bet gan jau tad, kad par Tevi uzzinajām! Tas man vēl līdz šim nav saprotams, kāpēc, ja Tu jau tik ilgu laiku esi kopā ar mums, pēkšņi, teju vesels gads tiek atņemts - bet lai nu būtu! Pārdzīvoti pirmie dakteru apmeklējumi gan mājās, gan poliklīnikā - arī pirmās potes bez kreņķiem pārciestas - mīļākais ēdiens, veljoprojām - mammas piens. Biežāk sākam bāzt deguntiņu ārpus mājas un devāmies arī sēņot.. Ak, cik laba apetīte ir svaigā gaisā! Un cik ļoti šajā mēnesī bija vaadzīga neliela aatelpa no ikdienas četrām sienām un ierastajām ikdienas pastaigu takām.. Braucām daudz.. Tev patika - vai arī Tu vienkārši pieņēmi situāciju.. Jebkurā gadijumā - šī mēneša lielais apzinātais smaids padarīja lepnus visus mājiniekus un katram gribējās būt tam pirmajam, kurš pamana Tavu pirmo īsto smaidu, spēju noturēties uz savām rociņām, un šļakstiem vannošanās reizēs! 

Ak, mazais cilvēkbērns – kas būtu domājis, ka Tu mūsu dzīves izmainīsi tik ļoti. Lai gan būtu pavisam dīvaini ja tā nebūtu. Nu jau mamma ir kļuvusi par mazu robotiņu un ikdiena ir ieguvusi tādu nomierinošu un patīkamu rutīnu. Viss ir saprotams un paveicams.. Vienīgi, bailīgi kļūst tajos mirkļos, kad jūtu, ka sēžot Tev blakus, kamēr uz sedziņas spēlējies, es aizsnaužos. Ak, tādi iekšējie pārmetumi, ka ja nu kas notiek, ja nu aizmiegu un nepamanu.. Bet satraukums ātri pāriet, jo pagaidām Tu pavisam mierīgi, guli uz grīdas un darbojies ar savām rotaļlietām. Jā, bet ar miega badu kaut ko vajadzētu darīt – tas nedaudz, kāds nedaudz, tā nopietni nogurdina un padara mani neuzmanī++gu! Bet laika nav gulēt, jāgatavojas arī Taviem pirmajiem lielajiem svētkiem – Ziemassvētkiem! Pirmās piparkūkas mājā ienesušas svētku sajūtu, pirmais sniegs izpētīts un pie durvīm klauvē ziemassvētku vecītis! Viss būs kārībā –ar to manu miegu kaut ko sadomāsim ;)

Bet nu 5 mēnesis, draudziņ, - tik daudz notikumu, tik daudz sajūtu! Mūsu primārais uzdevums, nolaist gultiņas matracīti zemākā pozīcijā, jo mazās čaklās rociņas sāk stiepties augšā un deguns jau spīd pāri gultas malai. Tas būs viens mirklis un būsi jau pāri! Bet ko par to – vēsturiski notikumi šī mēneša laikā. Ja neskaita pirmās dāvanas un sēdēšanu ziemassvētku vecīša klēpī, tad atvadas no tik mīļās naudiņas latiem, un iepazīšanās ar jaunajiem, no spiestuves atceļojušiem Eiro kļūs par vēsturisku notikumu, kuru arī Tu piedzīvoji. Tāpat arī ‘’Lielā grāmatu ķēde’’ – otru reizi nekas tāds vairs neatkārtosies, un, lai gan ierastajā bibliotēkā uz Barona ielas Tu iečāpoji tik esot mammas puncī, tagad savu roku pieliki, sūtot grāmatas arī caur savām rociņām uz lielo, skaisto Gaismas pili! Uz jauno bibliotēku! Vispār tāds notikumiem bagāts mēnesis – pirmās Jaungada svinības un pirmais piebarojums.. Tas viss Tev bija kas jauns, liels un ļoti īpašs!

Nu tagad mammīt, beidzas Tavas mierīgās dienas! Es lēnā garā sāku pārvietoties J Apmēram tad varētu būt šī mēneša sauklis – un galu galā – pusceļš līdz gadiņam jau noiets un Tu, jau ripinoties tiec līdz lietām, kas ir interesantas. Un šļūkāšana uz punča, lai aizsniegtu kāroto – nav nesasniedzamu mērķu, ja ir liela gribēšana! Un kur tad nu bez pozitīvām sajutām – lai gan šogad tā sniega tik ļoti maz, jūrā ledus bija gana ciets un stingrs, lai par to paietos dziļāk jūrā.. Deguntiņš sārts un nekā labāka par pastaigām nav – arī tad, ja ārā auksts! Tu labprāt ļaujies ģērbšanai, jo zini, ka dosimies laukā! Un kur nu vēl piemērotāks laiks par peldēšanu kā ziemā – baseins, silts ūdens un tropisks siltums – to arī šajā mēnesī izbaudīji. Un tētis – viņš par Tavu apmierināto plunčāšanos, nebeidz priecāties!

Ripināšanās, ripināšanās un ripināšanās – tas ir tas, ko Tu darīji visu šo mēnesi. Un galu galā, ja neskaita manas lielās ilgas pēc pirmajiem zobiem, kas dažiem Taviem kolēģiem, proti Jūlija bēbīšiem jau spīd, bet Tev nekā, šis mēnesis gana interesants un lielu notikumu piens! Mute gan tukša, tātad -  piebarojums gribi vai ne, jāsasmalcina vai arī jādod lieliem gabaliem J Un, kāds tur kreņķis par zobiem, ja pavasaris klāt! Tavs pirmais lielais lidojums – visi kopā izdzīvojāmies pa Ēģipti! Ja pirms gada kāds teiktu, ka mēs ar mazuli dosimies tik tālā ceļojumā – neticētu, tomēr tagad skaidrs, ka bērnam būs labi, ja vecāki būs mierīgi un apmierināti! Lidot Tev patika, peldēties – nu ļoti un kur nu vēl pirmais kamieļa brauciens, pelde Sarkanajā jūrā un daudz, daudz saules! . vispār šomēnes mēs daudz braucam ciemos, daudz staigājam un esam ļoti, ļoti trakas meitenes J Tēti neklausām, Brālis priecīgs, māca Tev savu vārdu un katrs Tavs pīkstiens pretī tiek uztverts ar sajūsmu, jo viņa prāt, Tu ar viņu runā un māki pateikt viņa vārdu! Par tēta laimīgajiem mirkļiem un taviem te-te-te-te nemaz nerunāsim – viņš man ik uz soļa atgādina, ka redz – te te, te te :)

Urrā! Kas to būtu domājis, ka tieši dienā, kad sagaidīsim Tavu astoto mēnesi- klāt būs pirmais zobs! Un tad jau tālāk viss šis mēnesis tādā zobainīša zīmē. Pirmais zobiņš izlīda apakšā, otrais, tieši pēc divām nedēļām augšā un tad jau arī otrs apakšējais klāt un augšā viens pēc otra rindiņā, vēl trīs smuki, balti zobi! Esi kļuvusi par mazu grauzēju, jo viss, kas rokās, nonāk arī mutē un tētim par ‘’prieku’’ bērnu vadīta ēšana iet uz ‘’urrā’’! Tētis jau teica – Jūs šito ķēpāšanos dariet, kad manis nav mājas J Viņš dod priekšroku karotei – baidās no dārzeņu kara lauka! Nu jau ir pagaršoti teju visi dārzeņi, arī gaļiņa Tev varen labi garšo. Tā nu pamazītēm – iepazīstam lielo cilvēku virtuvi! Un kas par priekiem bija mammai – pirmā bēbīšu ballīte J Satikāmies ar citiem, Taviem vienaudžiem. Saka jau, ka bēbīšiem tā socializēšanās nav vajadzīga, tomēr, kad redzi vienkopus tik daudz mazus un laimīgus jaunus cilvēkbērnus – tiek kripatiņa laimes sajūtas un gandarījuma! Un lai būtu tas prieks kaut tikai mammītei – Tu taču gribi, lai arī es esmu laimīga, vai ne? 

Un kā nu nebūsim laimīgi, ja 9 mēnesis ir klāt ar ilgi gaidīto pārvietošanos nu vairs ne tikai šļūkšanas un ripošanas veidā, bet mazais rāpotājs ar pamazām iekaro mājas teritorijas. Pāris nodarbībās ieteikumu no gudrām tantēm, hendlinga un rāpošanas nodarbības un mamma zina, kā iekārtot istabu, lai Tev vieglāk iemācīties rāpot! Bet rāpošana vienalga nebija pirmā – Tu iemācījies apsēsties un tad jau pavisam viegli arī aizčāpoji! Smieklīgi jau bija skatīties kā Tavi celīši katrs uz savu pusi slīdēja pa lamināta grīdu, tomēr Tu cīnījies kā īsts vīrs un tas bija tikai laika jautājums, kad mammai Tevi bija jāķer :) Tā mēs te visi gan brālis, gan tētis ar nedaudz ziliem ceļgaliem rāpojām pa māju un spēlējām ‘’ķerenes’’. Esi kļuvusi jau gana liela, lai es varētu braukt pastrādāt ar Tevi azotē – tā nu mēs laižam, šad tad tu padzīvojies ar savu tanti Līgu , Tev viņa dikti patīk un Tu viņai ar, bet vēl foršāks brālēns Ralfs – viņam ļoti patīk ar Tevi spēlēties. Dažreiz paliec ar mammu birojā un tad nu gan – nevienam prāts nenesas uz strādāšanu, jo Tu vienmēr katram uzsmaidi, parunājies un pievērs sev uzmanību ar amizantām izdarībām un smieklīgām sejas izteiksmēm!

Un tad nu pie apaļajiem 10 mēnešiem – tici vai ne – jālūko pēc augstākiem plauktiem! Kājiņas ir kļuvušas stiprākas, rāpojot muguriņa arī nostiprinājusies un nu jau ačteles lūko pāri dīvānam, skapīšiem un visam citam, kas nu jau sasniedzams ceļoties kājās! Nedaudz neveikli un bikli, kājiņām ļogoties un grīļojoties, Tu šī mēneša laikā esi apguvusi vecāku vislielāko un gaidītāko prasmi – staigāšanu. Pagaidām gan pieturoties, Tu galopa solī apstaigā istabu un pagaidām vēl daudz drošāk jūties rāpojot! Tā nu rāpojot un pamazām iepazīstot mājas augstākos plauktus, tu kārtīgi izbaudi pagalma priekus- zaļā zālīte, lai gan nedaudz ar aizdomām, tomēr tiek atzīta par labu esam rāpošanai un iesākumā arī ēšanai :) Jā, mutē nonāk, gan zāles stiebri, gan kāds ozola mizas gabals! Tāpat arī Jūrmalas smiltis – pagaršotas un izbradātas! Dzīvošanās svaigā gaisā šobrīd ir pats aktuālākais un interesantākais! Bučošanās ar lielo, spalvaino Maksi arī ir ikdienišķa pastaigu sastāvdaļa. Un vispār – arī šajā mēnesī daudz patīkamu tikšanos! Pirmais Zoodārza apmeklējums izturēts – ak, kā Tev patīk zvēri. Lai gan šobrīd Tu tos visus sauc par kaķīšiem, jo laikam – tavuprāt – galvenais, ka pūkaini un kustās, visi tiek pavadīti ar smaidu un sarunām! Vēl, vesela diena, ko pavadīji kopā ar savu brālēnu – viņš gan nedaudz jaunāks, nu labi, veselu pusgadu – šobrīd to var just, jo kamēr viņš uz punča, Tu jau stāvu augstāk, kopīgu valodu atradāt un mīlīgi apmainījāties ar savām mantām, un papļāpājāt! Trakais attīstības lēciens ir piebremzējies, zobiņi ar tie paši seši, tomēr tas netraucē kārtīgi izdauzīties pa brāļa istabu – kura šobrīd ir kļuvusi par Tavu mīļāko vietu – tur ir tik daudz kā interesanta un aizraujoša! Un brālis arī priecīgs, ka māsa grib spēlēties pie viņa, nevis sēž pie mammas!

Kas tad nu vairs palicis un klāt būs pirmā lielā jubileja – nu man galīgi negribas ticēt, ka vairs tik mēnesis palicis līdz gada jubilejai! Ja pirms gada šajā laikā vēl čučēji mammas puncī un baudīji dzīvi tur iekšā, tad tagad esi te ārā un ar pilnu krūti izbaudi visus dzīves piedāvātos labumus! Pirmie Līgo svētki un Jāņi ir sagaidīti un pavadīti, ar lieliem ugunskuriem, saulrietiem un lēktiem, skaistiem ziedu vainagiem, kurus gan tētītis pieteica, ka jāsargā, lai kāds neatņem un protams – uz kārā zoba arī lielajā katlā uz ugunskura vārītā zupa! No tās Tu neatteicies, pat prasīji papildporciju – cik ļoti tā bija garda! Brālis ar tēti mēģināja nomakšķerēt kādu zivi, bet vairāk par meža zemenēm nesanāca – ar tām nu Tevi lutināja daudzi.. tur pat meža malā lasītas, koši sarkanas un svaigas.. uz kārā zoba tiek likts viss – un mans lielais prieks, ka visi gastronomiskie prieki ir tiešām prieki – pumpu nav, puncis nesāp, tik vien kā noķellētas rokas un drēbes jāmazgā daudz biežāk J Bet vai tad tā kāda bēda – veļasmašīnā iekšā un drēbes tīras! Ak, Līna – arvien vairāk dzirdu tik labus un jaukus vārdus par Tevi – skaļi jau nevar teikt, bet mana māsa Inga, jaunākā no Tavām tantēm, ir tik priecīga, kad tiek Tevi paauklēt – viņa pie katras iespējas atzīstas, ka ir Tevī kārtīgi samīlējusies! Un kā tad Tevi nemīlēt.. Atceroties brāli, kad viņš bija tik pat maziņš kā Tu – tas eņģeļa skatiens un dzidri zilās acis – Tu tik ļoti man atgādini viņu – aktīvu, smaidīgu un laimīgu un ar dzīvi apmierinātu mazuli! Nav vārdos pasakāms tas, cik ļoti.. cik ļoti, ļoti es Jūs mīlu!

Meitiņ, Tava lielā diena ir klāt – Tavs divpadsmitais mēnesis, Tava gada jubileja! Cik neizsakāms prieks, ka Tu tajā jau iečāpo pati savām kājām, sper soļus neturoties, uzsmaidi ikvienam savam ciemiņam un izbaudi ikvienu uzmanības mirkli, kas veltīts Tev! Lai gan kas zina, vai kaut ko atcerēsies no visa, ko piedzīvoji, tomēr, mūsu stāsti un fotogrāfijas Tev noteikti parādīs, cik daudz mīlestības un prieka Tavi viesi šajā dienā bija Tev atveduši..opis, ome,  tantes, brālēni un draugi, mūsu mīļās Māmiņu kluba meitenes un superīgie džekiņi. Mirklī, kad izdzirdēju savā virzienā izskanējušu frāzi, ka smaids no manas sejas nepazūd, es laikam, neskatoties uz visiem satraukumiem, staroju no laimes par to mirkli, ko Tu ļāvi mums visiem kopā izbaudīt! PALDIES TEV DĀRGĀ, par to, kas jau bijis un par to, kas vēl būs!