Labdien!

Aprīļa pirmā svētdiena nāca ar lieliem, pelēkiem mākoņiem. Tā kā dēliņam izpalika treniņš, tad pēc sātīgām brokastīm nolēmām doties uz Dabas muzeju.

Jāsaka, ka muzeji ir mana vājība, tāpēc Gustaviņš savos 2,10 gados jau ir bijis 8 muzejos gan tepat Latvijā, gan Lietuvā, gan Grieķijā. Dažos pat pa vairākām reizēm. Izvēloties muzeju, vienmēr ņemu vērā bērna vecumu un intereses, jo, ejot kopā ar mazu bērnu, nav vērts iet tur, kur viņam būs garlaicīgi un nesaprotami.

Tā kā pirmo reizi Dabas muzejā bijām tad, kad Gustaviņam bija 2 gadi un viņš ļoti nobijās no dinozauriem 2.stāvā, tad kādu laiku šī muzeja apmeklējums bija jāizslēdz no saraksta. Svētdien piedāvāju Gustaviņam 2 opcijas: braukt uz Dabas muzeju vai Botānisko dārzu. Īsi pastāstīju, kas ir katrā no tiem apskatāms, un viņš izvēlējās Dabas muzeju. Izrādās, ka interese par muzeju ir ne tikai Gustaviņam un rezultātā uz muzeju devāmies visa ģimene, ieskaitot lielo māsu:)

Dabas muzejs ir pašā Rīgas sirdī. Un tā kā svētdienas ir laiskās dienas, problēmas ar mašīnas atstāšanu nav īpaši lielas. Dabas muzejs ir izvietojies 5.stāvos un ieejams maksa ir vairāk nekā smieklīga: par mums 4 cilvēkiem (patiesībā trim, jo Gustaviņam ieeja ir bez maksas), samaksājām nepilnus 6 eiro. Kāpēc „smieklīga”? Tāpēc, ka priekš tās materiālu bagātības, cilvēkresursiem un ēkas ekspluatācijas izmaksām, tas ir kā pile jūrā. Turklāt ārvalstīs daudzi muzeji ir 10 vai vairāk reizes dārgāki, bet materiālu klāsts nereti niecīgāks.

Pirmajā stāvā parasti ir kāda izstāde un kafejnīca, otrajā – viss, kas saistās ar ģeodēziju, ģeoloģiju, paleontoloģiju u.tml. Un te ir tie slavenie dinozauri, kas klabina zobus, vulkāni, kas šņāc, dzintara istaba un mini galaktika. Šoreiz Gustaviņam visvairāk patika vulkāni un viņš ar lielu interesi spaidīja pogas, tos iedarbinot, kā arī dzintara istaba, kur mums izdevās arī iedzintaroties (foto). Trešajā stāvā – izstāde par Latvijas putniem un zīdītājiem, putniem. Interesi izraisīja dažādas puzles, kuras jāsaliek, atrodot pareizos dzīvniekus, lielās dzīvnieku/putnu atrašanās kartes (siena ar pasaules karti un panelis, uz kura, nospiežot pogu, attiecīgi parādās dzīvnieks/putns un teritorija, kurā tas mīt), kā arī interaktīvie paneļi, kur pie attiecīgām pēdām jāatrod pareizais dzīvnieks vai ko kurš dzīvnieks ēd. Trešajā stāvā ir arī izstāde, kas veltīta Latvijas 2014.gada dzīvniekam – pelēkajam vilkam. Ceturtajā stāvā – viss, kas saistīts ar kukaiņiem (kukaiņu mīļu paradīze:)), botāniku un jūru. Īpašu sajūsmu izraisīja tauriņu stends un iespēja ar rokām aptaustīt lapseņu pūzni, kā arī skapīši ar durtiņām, aiz kurām paslēpušies putni, zāles kušķi, ziedi, ligzdas u.tml. katrā kaut kāds neliels pārsteigums. Jūra, protams, paliek jūra un kā tad bez zemūdenēm? Liels makets stāv pa vidu un apkārt daudz roņu, pingvīnu un kaiju, kā tad tos visus neaptaustīt mazam bērnam. Bet skaidrs, ka var paskatīties, lai tos nenobiedētu. Piektajā stāvā mēs nebijām – tur, cik sapratu, ir antropoloģijas nodaļa.

Kopumā muzejā 3 stāvos sabijām 1,5 stundu, tad bērniem apnika, jo informācijas un objektu ir ļoti, ļoti daudzJ Vienmēr esmu teikusi: tas ir kā iet pa Luvru – uz 5 galvenajiem apskates objektiem aiziet 1 stunda, un tur var staigāt mēnešiem, bez pārtraukuma…Šī 1,5 stunda bija vērtīga ne tikai no izziņas viedokļa, bet arī no izklaides viedokļa, jo ir padomāts par visa vecuma bērniem (izņemot zīdaiņus). Protams, ka mazam bērnam lietas ir jāpasniedz viņam skaidrā valodā un veidā, un jāsaka, ka šis muzejs to tiešām prot nodrošināt. Tāpēc šo muzeju iesaku kā vienu no pirmajiem, kur aizvest savu mazo atvasi. Esmu pārliecināta, ka gandarījumu gūs ne tikai vecāki, bet arī bērni.

Muzeja mājas lapa: http://www.dabasmuzejs.gov.lv/ Vecākiem bērniem tur ir arī dažādi pulciņi un ģimenes diena reizi mēnesī, kas noteikti arī ir interesants pasākums. Bet mums priekš tiem vēl nedaudz ir jāpaaugas…:)

Gucci123

Brīvdienu konkurss: Tādas ir mūsu ģimenes brīvdienas!