Mīlestības varā

 Kad vīram izstāstīju par šo konkursu, lūdzot sniegt atbildes uz jautājumiem, viņš pateica pavisam lakoniski "Atšķirības nav nekādas! Jo visu jau diktē mīlestība". Un tā jau arī ir-neesmu arī pati manījusi kādu milzīgu starpību starp to, kā tika un tiek audzināti dēli, un kā tiek audzināta mazā princesīte. Arī puikas tika mīļoti un bučoti, kad viņi bija pavisam maziņi. Šobrīd gan viņiem ir vecums, kad vairāk notiek savstarpējas veču lietas-uzsišana pa plecu, piemēram. Ko noteikti vīrs iemācījis dēliem, ir  stingrs rokasspiediens. Viņš uzskata, ka vīrietis ar mīkstu rokasspiedienu kā lupata, nav īsts vīrietis (patiesībā jau tā arī ir:)) Tāpat attieksme pret sievieti, galantums, paverot durvis, palaižot pa priekšu, smagumu nešana, komplimentu teikšana, tas viss tiek ieaudzināts puikās, vairāk gan ar piemēru, nevis vakarā nosēdinot un stāstot, ka tā vajag:)
Bučas gan ikdienā tagad no tēta saņem un klēpī pasēž tikai meitiņa . Cik ilgi tas būs, gan nav zināms, bet, domāju, drusku ilgāk jau sanāks, jo meitenītes jau parasti maigākas būtnes.
Tētis mums vispār  vairāk ir klasiskais tētis-bērnu fizisko aprūpi uzticot vairāk man. Savu reizi, protams, novannots ir ticis katrs bērns, taču meitiņas dupsi, ja esmu mājās, gan sauc nomazgāt man, jo "tā takš smalka padarīšana, tu labāk zini, kā tur viss"':)
Tāpat tētis nav no tiem, kas labprātīgi mestos rāpus un būvētu pilis no klučiem, toties viņš dēliem spēj iemācīt uzbūvēt putnu būrīšus un smilšu kasti māsiņai. Mūsu mājās tā strikti netiek dalīti pienākumi no sērijas sieviešu/vīriešu darbs, jo katrs dara to, kas labāk padodas un patīk. Tāpēc darbs dārzā uz maniem pleciem negulst, jo tētis kopā ar puikām brīnišķīgi var gan iestādīt puķes, gan izravēt tās. Kā pats smejas "tev par nadziņiem jārūpējas". Pagaidām gan pārliecināts, ka meitiņai, tāpat kā brāļiem,  noteikti iemācīšot braukt ar velosipēdu. Šeit gan jau nopietnāka apmācība notiek.
Tētis ir tas, kas sēž klāt pie vidējā bērna mūzikas instrumenta apguves laikā, ko noteikti darīs arī ar meitiņu, jo man pašai muzikālās izglītības diemžēl nav. Esmu pārliecināta, ka arī meitiņai nekādas atlaides netiks dotas-darbs, ja tas uzsākts, jāizdara līdz galam. Un tā kā tētis uzskata, ka foršai meitenei jāspēlē kāds instruments (nez, kā viņš mani apprecēja?:)) un jābūt graciozai un ar stāju, tad Terēzi gatavs gan uz dejām, gan Mūzikas skolu izvadāt.
Par ko noteikti baidās vīrs, ir meitas pusaudžu gadi:) Ja ar puikām viss esot skaidrs-visu var ar striktām robežām, stingrību un izrunāšanos panākt, tad kā būs ar meiteni un viņas kaprīzēm, un, galvenais, -pielūdzējiem....
Mūsu tētis noteikti nepratīs sapīt bizes meitiņai, toties mācēs uzsiet šlipsi dēliem, ko, savukārt, es nepavisam neesmu apguvusi. Tētis nepratīs izvārīt veselīgu dārzeņu zupu, bet kopā ar puikām aizies pēc ziediem mammai.
Tētis nespēlēsies ar lellēm ar meitiņu, bet iemācīs viņai, cik skaista ir mūzikas pasaule un cik svarīga ir ģimene.
Taču, lai ko arī teiktu pats vīrs, zināmas korekcijas meitiņas ienākšana ģimenē tēta uzvedībā un izpausmēs ir ieviesusi. Kaut vai tāds sīkums-ja kādreiz tētis dēliem uz pagalma asfalta zīmēja automašīnas un kuģus, tad, lūk, ko es vakar atradu, kad atgriezos mājās:))