Klaudija Hēla: Podiņmācības process nesākas noteiktā vecumā

Katram bērnam vecums, kādā viņš sāks iet uz podiņa, var būt atšķirīgs. Kādi ir pirmie svarīgie soļi ceļā uz podiņu un kā apgūt podiņmācību ar prieku? Vaicājam pēc padoma fizioterapeitei Klaudijai Hēlai.

Podiņmācības process nesākas kādā noteiktā vecumā. “Tas sākas ar to, ka runājam jau no dzimšanas ar bērnu par to, kas viņam ir autiņbiksītēs. Mums jau no dzimšanas vajadzētu bērnam rādīt un stāstīt, kas ir autiņbiksītēs. Tas jādara bez nekāda vērtējuma un viebšanās, jo citādi bērns sāks saprast, ka tas ir kaut kas negatīvs,” skaidro fizioterapeite Klaudija Hēla. Vienlaikus jāatceras, ka vecākiem arī nevajadzētu pārspīlēt. Ir jārunā ar bērnu neitrālā balsī un ar neitrālu sejas izteiksmi, pastāstot un parādot, kas ir autiņbiksītēs.

Podiņmācības laikā noteikti palīdzēs autiņbiksītes – biksītes, kas ir viegli uzvelkamas un novelkamas.

Podiņmācības apguvē ļoti svarīga ir arī pozīcijā, kādā bērnam tiek veikta autiņbiksīšu nomaiņa. “Mums jāpiedāvā bērnam tādas pozas, kurās viņš var aktīvi piedalīties un daudz labāk izjust, ka viņš sēž,” rekomendē fizioterapeite. Ieteicams, lai bērns sēdētu uz mazā krēsliņa, viņa pēdas būtu uz zemes, bet vecāks sēdētu viņam pretī notupies vienā augstumā un abi darbotos kopā. “Tad varam arī apspriest un parādīt, kas ir autiņbiksītēs. Ja bērnam ir jautājumi, varam daudz labāk uz tiem atbildēt,” skaidro Klaudija Hēla, uzsverot, ka vecāki nedrīkst šī procesa laikā viebties.