Kāpēc rotaļāšanās ir svarīga bērna attīstības sastāvdaļa?

Kāpēc bērniem, īpaši pirmsskolas vecumā, ir tik svarīgi spēlēties? Ne jau tāpēc, lai iemācītos atpazīt burtus vai ciparus, bet gan vienkārši spēlēties? Pirmkārt, spēlēšanās bērnam sagādā lielu prieku. Bērns "izspēlē" uzkrātās problēmas, spriedzi un grūtības. Un, otrkārt, spēlējoties bērns iepazīst pasauli.

Pēdējo desmitgažu pētījumi par rotaļām liecina, ka bērni, kas daudz rotaļājas, izaug emocionāli, sociāli un fiziski nobriedušāki. Spēles palīdz bērniem apgūt prasmes, kas nepieciešamas patstāvīgai un atbildīgai dzīvei, attīstot galvenās spējas. Bērni rotaļājoties ne tikai savā veidā atveido notikumus un pieredzi, bet arī netieši pārvar konfliktus, kas rodas reālajā dzīvē. Lūk, 9 iemesli, kāpēc rotaļāšanās ir tik svarīga.

Bērns mācās iepazīt pasauli un sevi pašu. Rotaļājoties mazulis atklāj, kā viņš jūtas, ko pārdzīvo un kā viņš izprot apkārt notiekošo.

Veidojas bērna vērtības. Rotaļas ir izzināšanas veids. Rotaļas atspoguļo bērna ideālus, kurus viņš pārnes no pieaugušo pasaules uz savu pasauli. Tādā veidā pakāpeniski veidojas paša bērna dzīves pozīcija.

Attīsta motoriskās prasmes un iemaņas. Mūsdienu bērni pārāk maz kustas, tāpēc viņu motoriskās prasmes ir vāji attīstītas. Un ģimenes arvien biežāk vēršas pie logopēdiem ar sūdzībām par bērna runas traucējumiem, taču jāatceras, ka motoriskās prasmes un runa ir cieši saistītas.

Attīsta iztēli, radošumu un fantāziju. Balts auduma gabals pārvēršas par ārsta halātu, kociņš par šļirci, papīra gabaliņi par zālēm, bet lelle vai pacietīgs tētis par pacientu. Šādas radošas spēles pirmsskolas vecumā ir ļoti svarīgas.

Attīsta prātu. Risinot uzdevumus, kas rodas rotaļu laikā, bērns iemācās izteikt savas domas vārdos. Rotaļājoties bērns attīsta domāšanu, runu un iztēli.

Māca atrast alternatīvas. Bērniem bieži rodas neparastas idejas, piemēram, lietussargs ne tikai pasargā no lietus, bet, apgriezts otrādi, atgādina kuģi! 

Paaugstina pašapziņu. Spēlējoties mazulis iemācās pārvarēt grūtības, tāpēc spēle nekad nekļūst garlaicīga.

Māca, kā komunicēt ar citiem. Spēlējoties mazuļi dusmojas, bet viņi arī iemācās samierināties, rast kompromisu un radīt spēles noteikumus, kas ir pieņemami citiem. Pārejot no vienas lomas uz otru, bērns iemācās novērtēt situāciju it kā no malas.

Rotaļām nav vecuma ierobežojuma. Tomēr visvairāk rotaļājas bērni vecumā no 2 līdz 6 gadiem. Psihologi šos bērnības gadus sauc par rotaļu gadiem. Diemžēl daudzus pedagogus un bērnu attīstības psihologus satrauc tas, cik daudz laika un uzmanības pēdējā laikā tiek veltīts rotaļām.

Mūsdienās daudz aizraujamies ar izglītojošām aktivitātēm. Izglītojoši uzdevumi, izglītojoši vingrinājumi tiek dēvēti par "mācīšanos rotaļājoties", taču jāatceras, ka tā tomēr ir mācīšanās, nevis spēle! Īsta rotaļa sākas tad, kad bērns pats rada savu spēli un noteikumus!

Foto: Pexels.com