Kā mēs draudzējamies ar podiņu!

Marko  sāku sēdināt uz podiņa tiklīdz pats apguva sēdēšanu( 9mēn.). Iegādājos muzikālo podiņu, jo tā bija vieglāk novaktēt, vai kaut kas tiešām tajā podiņā ir. Sākumā,protams, negāja visai gludi, mazais izstiepās un negribīgi sēdēja. Tad arī nespiedu. Pēc pāris nedēļām mēģinājām vēl. 

Podiņš vienmēr stāv vannas istabā, lai netiktu uztverts kā rotaļlieta. Tomēr sēžot uz tā, Marko parasti pieprasa kādu krēma tūbiņu, rotaļlietu, jebko, kas stāv vannas istabā, lai pakavētu viņam laiku. 

Uz podiņa lieku sistemātiski, pēc un pirms miedziņa, pēc ēšanām un , protams, kad nolasu pēc sejas. Lai to veiksmīgi veiktu, vislabāk nēsāt pamper biksītes. Šādi sēdinot, Marko ļoti ātri pats saprata, ka arī kakàt biksēs nav forši un sēž tik ilgi, kamēr visa lieta padarīta. Reizēm tas ievelkas pat 20 minūtes. 

Tagad (1g. 4m.) Marko bieži pats sāk čīkstēt pie vannas istabas durvīm un pēc tam paņem podiņu, vai arī uz manu jautājumu: “ uz podiņa?” , pamāj ar galvu. Ciemojoties savu podiņu līdzi neņemam, jo prot nokārtoties arī uz lielā poda. Tā nu mēs mācāmies viens otru izprast. Viss padodas kaut kā ļoti dabīgi.

 Ceru, ka vasarā izdosies no pamperiem atbrīvoties, jo varēs biežāk laukos dzīvoties ar pliku dupsi. 

Kādā vecumā Tavs bērniņš atteicās no pamperiem?