Kā bērnā mazināt agresivitāti?

Bērna kašķīgums vai niķīgums var būt saistīts ar viņa agresivitāti. Ja esi pamanījusi, ka arī Tavs bērniņš pēdējā laikā kļuvis tramīgāks, uzzini, kas tam varētu būt par iemeslu, un kā šajā gadījumā rīkoties! 

Konsultē psiholoģe Diāna Zande.

Lai bērnā mazinātu vardarbību un agresivitāti, kas šobrīd ir vairāk izteikta nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem, mājās jāierobežo televizora skatīšanās!

„Lai cik tas dīvaini nebūtu, televizors un bērna agresivitāte ir saistīti. Kāpēc? Jo televizors bērna nervu sistēmai sniedz pārmērīgi daudz stimulācijas un tad, kad cilvēks ir pārslogots, viņš kļūst agresīvs,” skaidro Diāna Zande.

Vēl agresiju vairo karstums, tāpēc arī ļoti karstā laikā cilvēki kļūst uzvilktāki un uz ceļiem notiek vairāk avāriju. Tāpat agresivitāti sekmē arī tādi papildus stimuli kā bezgaiss un nogurums.

„Tādēļ, ja vecāki ievēro, ka bērniņš bieži ir niķīgs un kašķīgs, vispirms ir jāpadomā, vai viņš ikdienā pārāk daudz laika nepavada pie televizora, skatoties pārmērīgi aktīvās multenītes.  

Tāpat noteikti jāpievērš uzmanība bērna pašsajūtai, tātad fizioloģiskajiem faktoriem, kā arī tam, cik aktīvi un agresīvi ir viņi paši,” saka psiholoģe.

Tad, ja šķiet, ka neesam agresīvi, Diāna Zande iesaka sev uzdot tikai vienu jautājumu, kā mēs runājam, braucot pie auto stūres, un ko sakām tiem cilvēkiem, kuri neuzsāk laicīgi braukt vai varbūt pārkātojas mums neizdevīgā veidā!  

„Ja negribam, lai bērniņš iemācās būt agresīvs, par to ir jādomā, jo mazais labi redz to, ka tētis brauc dusmīgi un agresīvi, pat, ja ārēji viņš izskatās savaldīgs.

Tāpat bērns redz arī to, ja mamma, runājot ar tēti pa telefonu, ir aizkaitināta, jo viņš pats nav iedomājies piezvanīt.

Tātad ikdienā vecākiem vairāk būtu jācenšas piedomāt pie tā, kurās ikdienišķajās situācijās viņi mēdz burkšķēt, uzvilkties, kļūt nikni, jo vecāku uzvedība bērnos veicina agresiju, bet tad, savukārt, viņus ir grūtāk „savākt”.

Patiesībā jau visgrūtāk izdarāmās ir pašas vienkāršākās lietas.

Tomēr ir būtiski pavērot un biežāk piedomāt pie tā, ko mēs sakām stresa situācijās, kā reaģējam uz stresu, gaidīšanu un neapmierinātību, un ko redz bērns,” tā Diāna Zande.  

Māmiņu Klubs