Daži bērniņi uzreiz atsakās no podiņa, priekšroku dodot lielajam podam, ko izmanto mamma un tētis. Tas nav slikti, un kaut kādā ziņā pat labi, bet tomēr arī šajā gadījumā vecākus gaida e mazums rūpes, jo jāparūpējas, lai bērnam būtu ērta un droša sēdēšana uz lielā poda.

"Mazā podiņa lietošana nav obligāta, tā nav pārejas stadija uz lielo podu. To, uz kāda poda bērns ies, lai izvēlas pats. Būtu pat ieteicams, piedāvāt uzreiz pielāgotu lielo podu. Bet, arī tas, ka kāds bērniņš lieto mazo podiņu ilgāku laiku, nav nekas slikts", izvēli komentē fizioterapeite Līga Barone - Tamoviča.

Ļoti svarīgi, lai bērns justos ērti, un pie ērtības var tikt, atrodot pareizo poda paliktnīti jeb bērnu brilli un arī kāpslīti, To ieteiks jebkurš fizioterapeits. Svarīgi, lai bērns pats varētu apsēsties uz poda un tikt no tā nost, citādāk jēgas maz. Jo svarīgi ir sajust organisma signālus un pašam tos apmierināt. Tas arī ir jebkuras podiņmācības mērķis - visu izdarīt pašam.

Apskatīsim piemēros, ko varam piedāvāt bērnam, un kam būtu jāpievērš uzmanība:

Paliktnīši ir dažādi gan formas, gan izmēra ziņā, tāpēc jāatceras, kāds tieši pods jums ir, pirms došanās uz veikalu. Var arī nofotografēt. Bieži vien kopā ar paliktnīti jau ir arī kāpslītis, kas ir ļoti labi.

Paliktnīši var būt gan uzliekami uz lielā poda brilles, gan paliekami zem tās, tie var būt mīksti un izgatavoti no plastmasas, bet var būt arī ar rokturīšiem vai bez tiem. Priekšā var būt izvirzījums, kas ir īpaši svarīgi puikām.

Paliktnīši un podiņi var būt arī saliekami, par to jau runājām zemāk redzamajā rakstā.

Podiņš mazajam ceļotājam. Ko ceļā ņemat līdzi jūs?

Mūsdienās izgudrotāji nesnauž un pirms kāda laika izgudrots arī šāds poda vāks, kam komplektācijā ir divas brilles jeb paliktņi, uz kuriem sēdēt var gan pieaugušais, gan bērns.

Var būt arī šāds variants

Ja esat pamanījušas, tad jau pieminējām, ka, lai bērns pats varētu tikt lejā no lielā poda, var nepietikt ar vienkāršu kāpslīti, jo tas var izrādīties par zemu. Tādā gadījumā var izmantot pakāpienus.

"Ļoti svarīgi, lai sēžot uz poda, pēdas balstās pret pamatu. Tādēļ paaugstinājums nepieciešams ne tikai lai bērns pats uzkāptu un nokāptu no poda, bet arī lai varētu atbalstīt pēdas. Tas stabilizē ķermeni un līdzsvaro svara sadalījumu. Tas nozīmē - bērns atbalstās uz pēdām (nevis uz dibena!), dupša muskulīši atslābst (nevis saspringst!) un atbrīvojas arī visas vajadzīgās atverītes. Tieši tādēļ labāk ir uzreiz izmantot lielo podu, jo bieži vien mazie podi ir pārāk zemi un bērns sēž uz tā ar viegli saliektām kājām, bez pēdu atbalsta. Un var gadīties, ka tādēļ bērns uz podiņa neko neizdara, bet pieceļas (rodas pēdu atbalsts) un mazulis visu izdara turpat biksītēs.", stāsta fizioterapeite Līga Barone - Tamoviča.

Var apskatīties arī kārtīgāk uz konstrukciju, kas apvieno sevī visu, un der gan pavisam maziem bērniņiem, gan lielākiem.

Bet, neskatoties uz dažādiem palīglīdzekļiem, jūsu bērniņš var lietot parastu podiņu līdz pat skolas vecumam, un tikpat labi, viņš var gribēt sēdēt uz lielā poda bez visādiem palīglīdzekļiem. Var gadīties arī tā. Galvenais nekad neuzstāt, var piedāvāt, parādīt, ļaut pierast pie domas, ka kaut kas tāds eksistē. Ja bērns atsakās, var atkal to pašu viņam piedāvāt pēc kāda laika. Bet vislabāk, protams, jebko, kas saistīts ar podiņmācību, izvēlēties kopā ar bērnu, lai tā būtu arī viņa apzināta izvēle.

Māmiņu Klubs