Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības vadītāja, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja Laila Meija sarunā ar portālu TVNET norādīja, ka idejiski atbalsta Rīgas domes noteikumu grozījumus, kas paredz ierobežot neveselīgas pārtikas reklāmu izglītības iestāžu tuvumā.
Viņasprāt, neveselīgās pārtikas reklāmas ierobežojumi ir vajadzīgi, jo ir zināmi noteikti pārtikas produkti, kas satur daudz vielu, kas kaitē cilvēku un it īpaši bērnu veselībai.
«Enerģijas dzērienus bērniem nevajadzētu pat tirgot, kur nu vēl reklamēt,» ārste teica, piebilstot, ka tieši nepilngadīgie ir daudzu neveselīgo pārtikas produktu reklāmu mērķauditorija.
Vienlaikus dietoloģe uzskata - lai neveselīgās pārtikas reklāmu ierobežojumi būtu efektīvi, ir jāīsteno vairāki priekšnoteikumi.
Piemēram, vajadzīga kopējās situācija apzināšana, piemēram, tieši kādi produkti un to reklāmas atstāj negatīvu ietekmi uz konkrētu bērnu grupu. Tāpat tieši kurus neveselīgos produktus bērni lieto visvairāk.
Jānosaka arī skaidri kritēriji, pēc kuriem definēt, kuru preču reklamēšana būtu ierobežojama. Taču pats galvenais ir radīt veselīgu alternatīvu neveselīgajām lietām,
ko varētu arī reklamēt. Meija uzsvēra, ka veselīgajiem produktiem noteikti vajadzētu būt stilīgiem un jauniešiem pieņemamā iepakojumā.
Viņa novērojusi, ka citās Eiropas valstu galvaspilsētās, piemēram, Londonā pieejams plašs veselīgo maltīšu, uzkodu un dzērienu klāsts. Turklāt tie pasniegti stilīgos iepakojumos: kastītēs, turziņās un glāzēs, kas mudina bērnus un jauniešu pirkt veselīgās lietas. Bērnu piekrišana un atsaucība bijusi ļoti liela.
«Nepietiek ar pliku neveselīgo produktu un to reklāmu aizliegumu, jo tā vietā ir jāpiedāvā kāda veselīga un pozitīva alternatīva,» Uzturzinātnes speciālistu biedrības vadītāja rezumēja.
Foto: Snapshots
Iedzīvotāju viedokli par neveselīgas pārtikas reklāmas ierobežojumiem TVNET jautāja «Snapshots» aptaujā.
Lielākais vairums jeb 82% respondentu piekrīt, ka neveselīgas pārtikas reklāma pie skolām būtu ierobežojama. Pretējās domās ir 13% aptaujāto, bet 5% nav konkrēta viedokļa.
Retāk nekā vidēji neveselīgas pārtikas ierobežojumiem skolu tuvumā piekrīt paši skolas vecuma jaunieši (67%). Šajā grupā arī izteikti lielāks to respondentu īpatsvars, kam nav viedokļa šajā jautājumā (25%).
Santa Kvaste, TVNET
