Gustavs un Pīka :)

Mūsu ģimenes vienīgā un mīļotā ir kaķenīte Pīka. Savu vārdu ieguva no tā, ka kaķīte nevis ņaudēja, kad bija maza, bet pīkstēja. Pīka Mūsu ģimenē dzīvo kopš 2009.g. novembra. Šogad Pīkai jau paliek 7 gadi. Īsta dāma. Lutināta un mīļota nepajokam. Ar raksturu, nav klēpjkaķis, klepī ielien vien pēc pašas vēlēšanās, labāk tīk gulēt blakus, uzliekot galvu uz rokas vai kājas, vai gulēt pa vidu, kā trešajai.

Pīka bērnībā...

Princese...

Pīka ir ar raksturu oi, oi, oi...ka viņas reakcija uz bērniņa ienākšanu ģimenē nebija nojaušama. Bija pat pieņemts lēmums, ja kaķis uzvedīsies patiešām neadekvāti, tiks vesta prom, jo viņa prot parādīt, ka ir ar kaut ko ļoti neapmierināta.

Tā nu 2014.gada jūlijā mājās ieradās 4 ģimenes loceklis - Gustavs. Ļāvām Pīkai mazo brāli apostīt, jā, Pīka ir LIELĀ māsa. Reakcija beigās bija tāda, ka pirmo mēnesi Pīka nespēra kājas pāri slieksnim istabai, kurā gulēja Gustavs. Darījām visu iespējamo, lai Pīka nejustos aizmirsta, kad jau Gustavam bija 2 mēneši, Pīka sāka gulēt mūsu istabā uz mūsu (vecāku) gultas kājgalī, otrā galā mēdza gulēt Gustavs. Kad Gustavs jau sāka dzīvoties pa grīdu uz sedziņas, Pīkai viņš kļuva interesantāks. Arī Gustavs izrādīja interesi. Sekoja pakaļ, tik kamēr nemācēja rāpot, netika līdzi, un Pīka to izmantoja. Ar savu aso mēlīti mēdza nolaizīt galviņu. Gustavs visos iespējamos veidos tiecās pēc Pīkas...

Kad jau Gustavs iemācījās staigāt, miera mājās nav, Pīka tiek trenkāta pa visu māju, bet par laimi, ne visu laiku :D

Pīka Gustavam patiešām ir īpaša...No rīta ejot prom uz dārziņu vai braucot kaut kur, vienmēr aiziet iedot buču un parāda atta, atnākot mājās, arī pirmais - sasveicinās ar Pīku un iedod buču. Jau māk paprasīt Pīku klēpī, un tad nu tētis iet ieliek Pīku klēpī..un Gustavs mīļo, Pīka pacietīgi sēž un gaida, kad palaidīs vaļā...

Bet vispār, Gustavam patīk visi zvēriņi. Laukos mums ir super LABSIRDĪGS suns Rembo...kuru tīk vērot no loga un ara kopa paskraidīt, paspēlēt bumbu. Rembo gan ir tik liels, un draudzēties kārs, patīk klēpī iesēdināt savu smago dibenu, ka Gustavs 1 sekundē ir zemē :D. Bet tas nav licis no viņa baidīties, jo arī bučas ir saņēmis pa visu seju! Nu jau prot arī pateikt - vau vau..kad redz suņus.

Viņam patīk vistiņas un gaiļi, kad ierauga saka - ku ku...(no kikerigu), arī citi putniņi tā tiek saukti.

Bijām trušu audzētavā "Zaķīši", nu tā patika, ka iet prom negribēja un arī Lamas likās interesantas.

Smieklīgas situācijas:

1) Reiz Gustavs ar Pīku samainījās ar guļvietām, Pīka gulēja Gustava gūltiņā, Gustavs Pīkas vietā uz dīvāna.

2) Mēs mājās mēdzam viens otru kutināt, sakot kuti kuti kuti...un tad Gustavs izdomāja, ka arī Pīku jāpakutina, un gāja kutināt Pīkai pēdas, sakot - kuti kuti kuti.

3) Gustavs bieži palīdz Pīkai apēst kaķu barību, abi sēž uz grīdas un kopā ēd...ir reizes kad Gustavs Pīku pacienā ar savām cilvēka pusdienām vai arī padalās ar knupi.

4) Ir rāvis aiz astes un arī dabūjis ar ķepu pa vaigu, un tad dikti dusmojas uz kaķi, kaut pats jau izprovacēja, un lai gan vaigs sarkans, tāpat skrien pakaļ. :D

Ja tu vēl domā par mājdzīvnieku:

1) Svarīgi izvērtēt vai tas dzīvnieks neapniks, un vai spēsi viņu kopt, jo sevišķi, ja tas ir suns, kas ir jāved regulāri ārā. Un kopumā saprast, kas ir tas dzīvnieciņš, par kuru gribās rūpēties: kaķīts, sunīts, kāmīts, trusīts utt.

2) Vai pietiks līdzekļi uzturēšanai, jo Mūsu gadījumā, mūsu kaķis ir tik "izlutināts", ka cilvēka ēdienu vispār neēd, izņemot krējumu un saldējumu, retu reizi jēlu zivi. Un ēd tikai konkrētu sauso barību (to dārgāko) :D.

3) Mājdzīvnieks noteikti papildina ikdienu un ģimeni. Motivē bērnus uzņemties atbildību, rūpes. Rosina arī spēlēties, maziem bērniem motivācija ātrāk iemācīties līst vai rāpot, lai tiktu līdzi. Saņemt un sniegt mīlestību dzīvnieciņam. :)

Domājam, kad Gustavs paaugsies, mājās varētu parādīties vai nu kāds kāmītis vai papagailis, vai varbūt zivtiņu akvārijs, atkarībā par ko Gustavs gribēs rūpēties!!!

Jauku visiem pavasari!

Jolanta & Gustavs