Garšīgās eglītes

Neviens no maniem bērniem nekad nav atteicies no picas. Nu, labi, mazajai princesei tas vēl īsti neko neizsaka, bet, domājams, pēc šodienas arī viņa picu pieprasīs tik pat bieži, cik pankūkas, kas, starp citu, bija pirmā ideja, ko vēlētos pagatavot šodien pusdienās. Bet dēls ieminējās, ka grib picu, tāpēc ņēmu no skapīša laukā visu nepieciešamo: gatavo mīklas maisījumu, desas, paprikas, oīvas, tunci, tomāti utt. Visu, kas nu nepieciešams un kas iet pie sirds picas virspusē.

Kad Renāts mīklu bija kārtīgi izrullējis, ar bambusa kociņu uz tās uzvilkām egles siluetu, ko pēc tam puika ar nazi izgrieza. Terēze picas virsu nosmērēja ar tomātu pastu, pārbēra sieru, un tad mēs sākām likt virsū desas šķēlītes (bumbiņas), tomātu pusītes, paprikas strēmeles un olīvu ripiņas kā virteni. Otrajai picai tuncis un olīvas kā podziņas. Apmēram 15 minūtes krāsnī, un eglītes kusa mutē.  Ņam, ņam!

Saldajā ēdienā mums tapa augļu "eglītes". Nepieciešams: dažādi augļi, bambusa iesmiņi. Iesākumā sagriež ābolu 4 vai vairāk daļās (atkarība no tā lieluma), pārējos augļus šķēlītēs, iesprauž bambusa iesmu ābolā (tā būs pamatne) un dod bērnam, lai ver uz bambusa augļu gabaliņus. Jāierāda, ka nevar spraust tieši pa vidu, bet malā, lai var pagriezt uz vienu vai otru pusi vairāk, veidojot egļu zarus. Ja iesākumā Terēzei izdevās gana labi, tad uz beigām jau "egle" kļuva pārāk smaga, tā sāka liekties. Tad nu stafeti pārņēmu es. Savukārt otras egles augļi bija pārāk lieli, būtu labāk, ja to veidotu no mandarīniem, bet tā kā man bija apelsīni, iztiku, pārgriežot pati uz pusēm un pa vidam liekot ābolu šķēlītes, kas sagrieztas trīsstūra formā. Uzticot bērnam šādu darbiņu, jārēķinās, ka liela daļa nenonāks uz iesmiņa, bet mutē:) Nākamreiz, kas būs pavisa drīz, jo puikam būs vārda diena, es taisīšu īsākus tos iesmus, jo arī garums bija pie vainas, ka "egles" salocījās, bet garša jau no tā nemainījās-"zari" tika notiesāti pāris minūtēs. Un pie ēšanas bija klāt arī pārējie ģimenes locekļi. Tādas, lūk, mums svētdienas pusdienas!