Fakti par seksualitāti Latvijā un pasaulē

Cēsīs Vecāku padome rīko Vecāku dienas, kurās notiek gan radošas aktivitātes, gan lekcijas par dažādām aktuālām tēmām. Viena no šādām lekcijām bija par bērnu un jauniešu seksualitāti, par ko runāja biedrības Papardes zieds vadītāja Iveta Ķelle.

Mazāk zināšanu rada lielāku risku

Pasaules pieredze rāda − jo labāk jaunieši ir informēti par nozīmīgiem ar seksualitāti saistītiem jautājumiem, jo labāk viņi spēj sevi pasargāt no seksuālās vardarbības un rūpēties par savu seksuālo un reproduktīvo veselību. Piemēram, Lielbritānijas parlamenta 2013.gadā ierosināta pētījuma laikā noskaidrots, ka trešdaļā valsts skolu ir pievērsta nepietiekama uzmanība seksuālajai izglītībai. Rezultāts – pieaug mazgadīgo grūtnieču skaits, kā arī palielinās jauniešu saslimšana ar seksuāli transmisīvajām slimībām un HIV. Pētījumā secināts, ka seksuālā un attiecību izglītība ir vitāli svarīga, lai bērni augtu ar veselīgu attieksmi pret savu seksualitāti. 

Pētījumu dati Vācijā liecina, ka šajā valstī, pateicoties seksuālajai izglītībai, pieaug to jauniešu skaits, kuri lieto kontracepciju pirmās seksuālās pieredzes laikā. Piemēram, ja 1980.gadā pirmajā reizē izsargājās 80% meitenes un 71% zēnu, tad 2010.gadā − 92% meiteņu un 92% zēnu.

Somijā 1990. gadā tika uzsākta izglītošana par seksuāli reproduktīvo veselību un izveidoti jauniešu konsultāciju centri. Rezultātā strauji samazinājās pusaudžu grūtniecību un nepilngadīgu dzemdētāju skaits. Finanšu grūtību iespaidā laika posmā no 1998.gada līdz 2006.gadam šai izglītības programmai saruka finansējums. Rezultāts – atkal palielinājās pusaudžu grūtniecību un nepilngadīgu dzemdētāju skaits. 2006.gadā izglītošana tika atjaunota, un atkal vērojams kritums.

Latvijas dati  liecina, ka tās sievietes, kuras pārtrauca pirmo grūtniecību, bija slikti informētas par kontracepciju. 80% no viņām nebija izsargājušās vai lietojušas kontracepciju kļūdaini.

Statistika Latvijā nav iepriecinoša

Protams, ģimenei ir liela loma bērna izpratnes radīšanā par seksualitāti un sava ķermeņa pieņemšanā. Ģimenē tiek ielikts pamats, no kā atkarīgs, kā tālāk bērns un topošais pusaudzis to uztvers, kad esot jau 15 gadu vecumā, ejot uz pasākumiem bez vecākiem, izvēlēsies, kā rīkosies. Jāatzīst, ka statistika nav iepriecinoša. Piemēram, pusaudžu vecumā trešdaļa no skolēniem alkoholu lieto regulāri (Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū” ESPAD; SPKC pētījums). Savukārt 2011. gadā veiktais pētījums par to, cik pusaudžu ir izmēģinājuši hašišu vai marihuānu – 24%, kas ir par 6% vairāk nekā 2007. gadā. Tas nozīmē, ka šādā veidā vismaz trešdaļa pusaudžu tieši ietekmē savu reproduktīvo veselību. Tāpēc ir svarīgi bērniem mācīt, kāpēc labāk nelietot apreibinošas vielas, kā tas ietekmē viņu ķermeni, attīstību, arī iespējamos pēcnācējus. Turklāt jo ātrāk bērns sāk lietot šādas vielas, jo grūtāk pēc tam viņam ir atmest. Tāpat apreibinošu un toksisku vielu lietošana palielina risku, ka pusaudži stāsies dzimumattiecībās, pat ja to nedarītu skaidrā prātā. Un šādos gadījumos arī daudz retāk tiek izmantoti kontracepcijas līdzekļi vai tie tiek pielietoti nepareizi, kas nozīmē palielinātu risku ne tikai palikt stāvoklī, bet arī saslimt ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Arī šajā ziņā statistika ir satraucoša, 44% jauno cilvēku ir inficēti ar kādu no seksuāli transmisīvajām slimībām, daļa no viņiem sākotnēji to pat nenojauš, jo sākumā nekādas pazīmes par to neliecina.