Ērtības veselības vietā?

26. Jul 2013, 00:05

Jo vairāk bērniņš rāpo, jo labāk, jo tādā veidā attīstas viņa kaulu un muskuļu sistēma, nostiprinās mugurkauls un vispār - viss bērna ķermenītis. Un tomēr, kā rāda prakse, daudzi vecāki stimulē bērnus pēc iespējas ātrāk celties kājās un spert savus pirmos solīšus.

Kas ir stimulācija? Mājās mums ir daudz dažādu pievilcīgu objektu, kurus bērns vēlas aizsniegt. Ziniet, kurš no tiem ir pats labākais? Mēs paši. Piemēram, bērniņš rāpo, bet mēs sēžam dīvānā. Bērniņam ir motivācija pierāpot mums klāt, pieķerties pie mūsu rokām vai dīvāna un.. piecelties. Ko te var darīt? Jānolaižas pašiem līdz mazuļa līmenim! Sēžamies uz grīdas!

Vēl viens stimulācijas veids - mazuļa vadāšana aiz vienas vai abām rociņām. "Viņš taču grib staigāt, tikai vēl neprot tā kārtīgi.." - tā attaisnojas vecāki. Bet ticiet, bērniņam pat galvā neienāktu ņemt jūs aiz rokas, ja jūs to neizdarītu pirmās. Nevediet, nestaidziniet tā. Lai mazulis pats pieceļas un sāk iet tad, kad viņš tam būs gatavs.

Vēl viens izplatīts stimulācijas veids ir staigulīšu vai citu rotaļlietu iegāde, kas bērniņu vertikalizē un stimulē viņu iet, turklāt, stimulē to darīt viņam nepiemērotā vecumā, laikā, kad staigāt vēl ir par agru, turklāt - tas nav piemērots process viņa tā brīža attīstībai. Turklāt, šīs "rotaļlietas" bērniem ir pat bīstamas. Spriediet pašas.

1. Ja fiziski vēl nenostiprinātu bērniņa ķermeni pārāk agri vertikalizē, tad nākotnē viņam var rasties muguras veselības problēmas - sāpes mugurā, nepareiza stāja.

2. Staigulītī deformējas pēdas. Pat, ja vecāki apgalvo, ka staigulītī bērns stāv pilnībā uz pēdām, nevis uz pirkstgaliņiem, tas neko nenozīmē, jo mazulis nevar stāvēt staigulī ar pilnu pēdiņu uz grīdas, jo vienīgais veids, kā tikt uz priekšu, ir izvērst pēdiņas uz āru, vai iekšu. Neviena tamlīdzīga "rotaļlieta" neveicina normālu, dabīgu mazuļa attīstību. Pēc tam nāksies speciālistiem visu labot, un tas prasīs ne mazums pacietības un naudas. Bet, ja defektus vairs nebūs iespējams izlabot, tad, jau pieaugušā vecumā cilvēks nebūs pilnvērtīgi vesels tieši it kā nekaitīgu rotaļlietu dēļ.

3. Bērns staigulītī netrenē līdzsvaru un nesāk staigāt pateicoties tam patstāvīgi agrāk, jo smaguma centrs, tātad - līdzsvara izjūta, nav atrodams. Lai kā gribētos steidzināt mazuli ar staigulīša palīdzību, jums tas neizdosies, dārgie vecāki.

4. Staigulīši ir patiešām traumatiskas ierīces, kas var nodarīt bērniņam pāri, radot dažādas traumas.

Šis mazulis izvēlas rāpot

Nav nekāda objektīva iemesla bērnu likt staigulī, labāk viņu likt uz grīdas, lai spēlējas un rāpo. Ja grīda ir pietiekoši interesanti "uztaisīta", lai bērns var sevi nodarbināt, rotaļāties, tad viņš arī mierīgi dzīvosies.

Ja ir jāizdara kādi steidzami darbi, un nav variantu, kā nodarbināt, vai kur likt bērnu, labāk viņu likt sētiņā, staigulis nav nekad atrisinājums! Uz jautājumu, kādēļ staiguļus tomēr ražo, kaut arī tie ir kaitīgi, Klaudija Hēla var atbildēt ar pretjautājumu, proti, kādēļ ražo cigaretes.

Tāpat mammu komentārs par to, ka bērniņam staigulis patīk, Klaudija Hēla apgāž pavisam viegli: Bērns jau nevar izvēlēties – iet staigulī, vai nē, un viņam iepatiksies tur atrasties, jo pašam nav nekas daudz jādara. Bērns staigulī neiemācās staigāt, jo netiek trenēts līdzsvars. Vispār pats mazulis zina, kad jāsāk staigāt, kaut 1, 5 gadu vecumā.

Personīgā pieredze

Māmiņu Kluba māmiņa Alise veica aptauju vairākos vecāku portālos, tajā skaitā arī Māmiņu Klubā. Un šajā aptaujā viņa lūdza atbildēt vecākiem uz tikai vienu jautājumu: "Kāpēc jūs iegādājāties staigulīti?". Pēc tam viņa komentēja vecāku izteikumus, kas kalpojuši kā atbilde uz šo jautājumu.

Lūk, kādas cerības iegādājoties šo ierīci bija vecākiem:

1. Bērniņš nelīdīs pie vadiem un nevarēs aizsniegt to, ko nedrīkst aiztikt.

ALISES KOMENTĀRS, balstoties uz personīgo pieredzi: Dārgās māmiņas, bērniņam ir vēl vieglāk aizsniegt vēlamo! Vieglāk ir tikt klāt rozetēm un paķimerēties gar tām, jo tas taču ir tik interesanti. Tā, ka no strāvas trieciena nekādi staigulīši bērnu nepasargās, tieši otrādi.

2. Bērniņš mazāk kritīs

Ticiet, mans bērniņš izkrita vairākas reizes tieši no staiguļa. Tagad noteikti nodomājāt, ka mums noteikti bija neizturīgs lēts staigulītis. NĒ, mēs iegādājāmies toreiz vienu no dārgākajiem staigulīšiem, kāds tajā laikā vispār bija pieejams, bet tas izrādījās patiešām nedrošs.

Un vispār, kurš bērns nekrīt? Labi, protams, māmiņas domā par bērnu drošību, bet - AR KO ĀRSTĒJAM, AR TO KROPĻOJAM, šajā gadījumā.

Ar Jegoru iztikām bez staigulīšiem: jā, krita dēls, un dažreiz kritieni bija visai traki, bet neviens bērns neiztiek bez kritieniem. Vēlāk bērns iemācījās krist uz dupša, un tas kritienus mīkstināja.

3. Bērniņam tur patīk

Labi, patīk, interesants panelis un jautra mūzika - tas viss ir interesanti. Bet ir tik daudz citu interesantu rotaļlietu, ar kurām bērns var darboties.

Arī Sergejs ar prieku sēdēja staigulīšos. Ap 7 mēnešu vecumu viņš vienkārši pārvietojās pa dzīvokli, bērns bija priecīgs, es arī. Bet tikai tagad es saprotu, cik stulba es biju. NU NAV 7 MĒNEŠUS VECAM BĒRNIŅAM un pat 8 mēnešus vecam bērniņam jāstaigā. Tas ir pretrunā ar dabu un bērniņa individuālo attīstības ritmu.

4. Pati izplatītākā un egoistiskākā atbilde attiecībā uz mazuļiem - staigulītis dos man (mammai) pāris brīvas minūtes .

Es arī tā domāju, ka varēšu veltīt laiku sev, kamēr bērniņš ir aizņemts ar staigulīti. Rodas jautājums - bet kāpēc tad vispār ir vajadzīgs bērns? Māmiņas, kā jūs gribējāt? Radīt bērniņu un baudīt brīvības mirkļus? Tā nemēdz būt un nebūs. Bērniņam ir jābūt katru sekundi pieskatītam.

Jā, es saprotu, ka māmiņas piekūst, nogurst, bet laiku pa laikam atpūsties var arī laikā, kad mazulis guļ.

Vai nav, kad pagatavot ēst? Bērniņu var ņemt līdzi uz virtuvi - uz sedziņas, uz mirklīti barošanas krēsliņā, ja viņš patiešām pats prot jau apsēsties, vai autokrēsliņā.

Man ir daudz reižu nācies tīrīt kartupeļus un pie viena dejot un dziedāt Jegoram. Vienmēr ir izeja!