Cenšos mīlēt bērnus atklāti.

13. Jan 2013, 14:33

Protams ,ka katram savi bērni ir vismīļākie un arī katra savus bērnus mīl.Arī es protams esmu mamma,kurai bērni ir vissvarīgākie. Bērnu dēļ gatava iziet caur uguni un ūdeni,lai tikai ar viņiem viss būtu labi.

Ikdienā šobrīd laika ir diezgan maz,tāpēc ir īpaši jāpiedomā kā to sadalīt,lai Adrians un Denīze justu,ka es mīlu viņus abus.

Dienu es pavadu ar mazo Denīzi.kamēr lielais puika ir dāriņā. Tad nu cenšos spēlēties ar viņu, uzsmaidu, saku atklāti un skaļā balsī,ka mīlu viņu ļoti stipri. Sabučoju un samīļoju,kad tas ir vajadzīgs. Dodu negaršīgās zāles, kaut viņa to negrib, piespiežu ar varu- jo arī tā ir mīlestība-vēme ,lai bērns būtu vesels un laimīgs. Dažreiz mammām mīlestības dēļ jādara ne tikai labas un mīļas lietas,kā glāsti, bučas un mīļi vārdi. Jāpasaka arī kāds skarbāks vārds,lai bērns izaugtu par kārtīgu, labu un paklausīgu,lai vēlāk novērtē,ka mamma audzinot viņu tiešām ir mīlējusi,nevis tikai lutinājusi un lolojusi,neko neaizrādot un nerājot.

Denīze gan ir pārāk maza ,lai viņu rātu vai aizrādītu,tāpēc mēs viņu auklējam ,dodam viņai savus pieskārienus, maigumu un mīļumu.

Ar Adrianu ir citādāk. Arī viņu es mīlu stipri,un to nekautrējos teikt. Lai viņš dzird šos vārdus ,iemācās teikt un saprot to nozīmi. Mēs kopā spēlējamies, kārtojam māju, daram visādus darbiņus. Cenšos viņu iesaistīt visur kur varu,lai puika saprot,ka mamma viņu mīl, māca un neatgrūž.

Ir reizes,kad sadusmojos, nolamāju,un aizsūtu uz istabu! Bet arī tādās reizēs, ja tas notiek vakaros, vienmēr aizeju iedod buču, samīļoju un novēlu labu nakti, lai mazā sirsniņa naktī var mierīgi gulēt un zina,ka mamma viņu mīl un nav dusmīga,lai nepārdzīvo.

Vēl mīlestību mēģinam izrādīt ,ne tikai mājās,bet arī sabiedriskās vietās. Bučas, samīļošana ,kad pakritis vai sasities. Nekas ,ka puika. Puikas arī var paraudāt(protams ne jau daudz). Puikām arī vajag mīlestību,sapratni ,glāstus.

Tā nu dienu no dienas mīlam ,audzinam, lutinam ,rājam un mīļojam savus abus bērnus.