Bērniņa kristības

Kristers tagad ir Kristers Kārlis. 

Jau ilgu laiku ar vīru par to runājām, domājām, plānojām. Man bija sajūta, ka tas jāpaveic līdz susura gada dzimšanas dienai. Galu galā nedēļu pirms lielās jubilejas mēs nosvinējām vēl vienus skaistus svētkus - mazā cilvēka kristības.

Mans lielākais satraukums bija par to, kā nu jau lielais cilvēks izturēs Sv. Misi, kas Alberta baznīcā ir sestdienas 17.00. Vakari mums ir diezgan nemierīgi, īpaši tagad, kad nāk dzerokļi. Ierodoties baznīcā mazliet pirms pieciem, mans satraukums pieauga, jo mazais tiešām bija nemierīgs. Turklāt baznīcā bija TIK auksti! Bet tikko kā sākās dievkalpojums, mazais lielām, ieinteresētām acīm visu vēroja, klausījās un vispār bija burvīgs mazulis, kas, šķiet,  saprot visu, kas notika. Iepriekšējā vakarā mūsu mācītājs bija nodevis īpašu ziņu mums - tas, kādas būs mūsu kristības, būs atkarīgs no tā, vai mēs spēsim dzirdēt. Vai mēs sadzirdēsim Dieva vārdu, vai arī dzirdēsim tikai sevi.

Mūsu kristības bija ļoti skaistas. Gaišas. Un mazā, baltā dvēselīte tagad ir pieņēmusi pirmo sakramentu. Kas zina, varbūt tieši šie mazuļa svētki būs tas mazais stimuls, lai mēs biežāk aizdomātos tālāk par sevi un savu ikdienu. Un biežāk paceltu acis augšup pateicībā. 

Pēc Mises, protams, arī nosvinējām. Brančotava Spārnos mūs ļoti jauki uzņēma, man par pārsteigumu, sestdienas vakarā tur bijām vienīgie. Maza lielās ģimenes pasēdēšana. Un nu jau lielā ģimene kļuva vēl par 2 cilvēkiem plašāka. Mūsu mīļie krustvecāki :)