Fizioterapeite Kristīne Stalidzāne ir pārliecināta, ka katram mazulim ir sava dabīgās attīstības programma. Viņš dzimst ar noteiktiem, iedzimtiem refleksiem: viņam ir tveršanas reflekss, rāpošanas un iešanas reflekss. Vecākiem vajag vien sagaidīt brīdi, kad katrs no refleksiem atradīs savu pielietojumu.
Nemeklējiet informāciju par to, kas mazulim konkrētā vecumā jāprot, tāpēc, ka tiklīdz uzmanība tiek pievērsta kādiem standartiem, tik ļoti gribas pie tiem pieturēties, bet jāņem vērā, ka mazuļa attīstība ir ļoti individuāla.
Apskatīsim kopējos, vispārējos attīstības posmus.
Pirmajos divos dzīves mēnešos bērni mācās pavelties uz sāniņu, tajā laikā viņiem attīstas kakla daļa.
Apmēram 3-4 mēnešu vecumā bērni mācās pagriezties no muguras uz vēderiņu, bet nepavisam vēl nav jāprot tikt atpakaļ.
Pēc tam – ap 5-6 mēnešiem – mazulis, atrodoties uz vēderiņa, mācās iztaisnot rociņas. Pavisam drīz daudzi sāk rāpot, bet ne visi.
Aptuveni 8-9 mēnešu vecumā bērni sāk ieņemt četrāpus pozu, tad nostājas uz celīšiem un mācās apsēsties, turpretim ir mazuļi, kas vispirms iemācās no rāpus pozīcijas nostāties uz celīšiem un tad nostāties kājās un tikai tad - apsēsties.
Kad bērniņš mācās sēdēt un rāpot, attīstās viņa ķermeņa krūšu daļa, bet, kad viņš sāk spert pirmos solīšus - attīstas jostasvieta.
Mūsdienās bērni ir ļoti aktīvi, daži sāk staigāt jau 10 mēnešu vecumā, bet vidējais staigāt sākšanas vecums ir aptuveni 1 gads. Ja līdz šim vecumam bērniņš nav izlaidis nevienu no attīstības posmiem, kas aprakstīti augstāk, viss kārtībā.
Bet atcerieties, ka tagad par normu tiek uzskatīta arī tā, ja mazulis nestaigā līdz 18 mēnešu vai 2 gadu vecumam – uztraukumam nav pamata. Visam savs laiks. Vienkārši kādam vajadzīgs šīm iemaņām vairāk laika, kādam - mazāk.
Atcerieties, ka dabīgas attīstības pamata princips ir tas, ka bērnam viss jādara patstāvīgi. Vecāku uzdevums ir nodrošināt viņam dabīgai attīstībai atbilstošu vidi.
Māmiņu Klubs