Bēbīšu klubs: Pirmā vasara

Pat neticas, ka pie durvīm jau klauvē 1. septembris un vasarai jau noslēdzošās dienas. Šie deviņi mēneši un mazā censoņa pirmā vasara pavisam noteikti bija izaicinājumiem pilna un pilnīgi savādāka, ne tā, kā līdz šim esam pieraduši tās pavadīt. Nenoliedzami mans ego tika lauzts vairākkārtīgi, jo laiski snauduļot pie jūras sanāca krietni mazāk, agrie rīti daudz biežāki, kā arī krasi samazinājies skaits tām vasaras naktīm, kad varēja paklejot ilgāk, lai nesteidzīgi atgrieztos mājās. Taču, kad mūsu upuris tiek atalgots ar mazuļa sajūsmu vai tikai nelielu smaidu, tas šķiet tik saviļņojoši, ka nekāda mūsu egocentrisma vadītā cena vairs nešķiet par augstu. 

Ik pa brīdim pāršķirstot telefona bilžu galeriju, sejā iezogas smaids, jo ikdienā pavadot laiku kopā ar mazo Kristianu, ir grūti pamanīt, kā viņš pamazām izaug, taču pēc bilžu apskatīšanas, redzot izmaiņas, tikai apjēdzu, ka tagad jau tāds paliels puika jānēsā. Puika, kas ir izaudzis no bēbīšu vannas un nu jau jautri plunčājās lielajā. Puika, kas vēl nesen bija dusmīgs, jo līdz galam neprata apgriezties uz vēdera, bet tagad jau stāvus veic plauktu inventarizācijas. Un galu galā puika, kas statisku mūsu mājas runču vērošanu aizvietojis ar dinamisku un jautru izsekošanu uz visām četrām. 

Šovasar daudzas izklaides dēļ mazā vecuma vēl nav pieejamas vai nav mazajam saistošas, taču mums īsti nepatīk sēdēt mājās, tādēļ mums kā jaunajiem vecākiem šis laiks arī ir bijis ne mazāk atklājumu un adaptācijas pilns, jo visbiežāk mazajam ir vienaldzīgas mūsu vēlmes, ja tās nesakrīt ar viņa. Tāpēc, ja vēlējāmies iziet vai izbraukt ārpus mājas, nācās nobruņoties ar pacietību un krietni sagatavoties ar dažādiem uzmanības novērsējiem. Šeit kukurūzas uzkoda ir viens no mūsu favorītiem, kas lieliski tiek galā ar dažādām situācijām kā automašīnā, tā restorānā. Ar nepacietību gaidām nākamo vasaru, nākamos izaicinājumus, nākamos risinājumus un galvenais kopīgi pavadīto laiku.