Vingrinām pirkstiņus, lai bērni runātu?!

Cik jauki! Tavs mazais beidzot runā! Saka ne tikai „mamma”, „tete” un „atā”, bet pat var izveidot sakarīgus teikumus. Protams, sākumā bērna valodiņa nav īpaši skaidra, taču tā lēnāk vai ātrāk attīstās, bērniņš iemācās arvien jaunus vārdus, kurus visbeidzot jau var saprast pavisam labi.

Taču reizēm atsevišķas skaņas, piemēram, R, S, C, L vai DZ nepadodas tik labi kā pārējās. Ir bērniņi, kuri vispār ne pārāk izrāda vēlmi runāt. Kāpēc tā? Vai viss atrisināsies pats no sevis? Varbūt jāmeklē logopēda palīdzība?

Ja gribi atvieglot sava bērna runas veidošanos, tev ar viņu ir jārunā! Sākot jau no brīža, kad tu viņu gaidi - maigi glāstot punci, tu vari pastāstīt, cik ļoti tu un tētis gaida viņa piedzimšanu. Vēl labāk, ja arī tētis sarunājas ar „punci”. Tad mazais ātrāk sapratīs, ka viņu uztver kā Īstu Cilvēku un personību. Kad mazais piedzims, viņš būs pieradis pie tavas un tēta balss. Tikpat svarīgi ir lallināt, dūdot un bubināt mazajam pie austiņas, rādīt mēles un lūpu vingrinājumus, pārtinot mazo - tas viss atvieglos dzīvi gan tavam mazulim, gan tev pašai, kad mazajam cilvēkam būs pienācis laiks sākt runāt pašam.

Parasti bērni pirmos vārdus „mamma”, „papa” vai „tete” un „atā” iemācās jau pirms gada vecuma, bet ap gadu vārdiņu krājums papildinās. Tam gan ir viens priekšnoteikums - mazuļa dzīves otrajā pusgadā tu rotaļājoties esi saukusi priekšmetus vārdos. Tiem noteikti jāpiesaista skaņas, tāpat arī darbībām, jo tieši tās ir pamatakmens bērnu runas veidošanās procesā. Zivs dziesmiņa, vilcieniņa čuk-čuk-čuk un tū-tū, automašīnu pī-pī vai brum-brum - tas viss palīdzēs veidot zilbes, kas vēlāk pārtaps tik ļoti gaidītajos vārdos.

Ja ap gadu būtu jāparādās pirmajiem vārdiem, tad uz pirmajiem teikumiem varam cerēt ap divu gadu vecumu. Sākumā tie, protams, ir pavisam vienkārši teikumi, kas sastāv no diviem vārdiem, bet, ja tu un pārējie ģimenes locekļi sarunāsieties ar bērnu, motivēsiet viņu domāt un atbildēt uz jautājumiem, tad drīz vien runa kļūs sarežģītāka.

Laikam neviens bērns nav izaudzis bez pašizdomātiem vārdiem. Vajag priecāties par katru jaunu vārdu, ko bērniņš pasaka, taču uz šiem „jaunvārdiem” noteikti vajadzētu atbildēt ar šī priekšmeta vai lietas īsto nosaukumu, lai pēc 3 gadu vecuma mazais zinātu, ka papagaili var dēvēt par „kakaili”, taču šī putniņa īstais vārds ir Papagailis.

Ja mazais dzīvo jauktā ģimenē, nav pamata uztraukumam, ka tas kavēs valodas attīstību. Bērniņš gan var sākt runāt nedaudz vēlāk nekā ģimenēs, kurās visi runā vienā valodā. Tāpat jārēķinās gan ar to, ka sākumā, iespējams, mazais teiks: „Mamma, smotri, tētis prišol!”, taču ar laiku bērniņš sapratīs, ar kuru vecāku kādā valodā runāt.

Viss cilvēka ķermenis ir saistīts, tāpēc bērna runu var ietekmēt ne vien tas, cik daudz ar viņu runājam, bet arī dažādi blakus faktori, piemēram, darbošanās ar pirkstiņiem (veidošana ar plastilīnu, griešana ar šķērēm, gaļas vai dārzeņu gabaliņu satveršana ar pirkstiņiem) vai tas, cik ilgi mazos esam „lutinājuši” ar pudelēm un knupjiem. Zinātnisku pierādījumu gan tam nav, taču knupji un pārāk ilga pudelīšu lietošana var kavēt runas attīstību, jo neveicina sejas un žokļu muskutlatūras attīstību, tāpat kā negatīvi ietekmēt sakodienu.

Satraukties gan nav vēlams nekad, pat, ja ir iemesls to darīt, taču logopēda konsultācija noteikti būtu nepieciešama, ja tavam mazajam ir 3 gadi, taču to, ko viņš saka saprot vienīgi viņš pats. Ja bērns šajā vecumā runā, lai arī runa nav skaidra, mazajam problēmas sagādā atsevišķas skaņas, viss ir kārtībā. Tā saucamajai fizioloģiskajai šļupstēšanai vajadzētu beigties 4 gadu vecumā, kad bērnam būtu jāprot pareizi izrunāt problēmskaņas L, R, DZ, S, bet pilnīgi pareizai un skaidrai runai vajadzētu būt ap 5 gadu vecumu.

Rīt lasi par to, kā māmiņa var veicināt bērniņa runas attīstību ar vingrinājumiem!