Kā rīkoties, ja vecākais bērns uz jaunāko ir ļoti greizsirdīgs? Vai sodīt būtu pareizi? Uz šādiem, kādas māmiņas jautājumiem, atbild psiholoģe Diāna Zande.
JAUTĀJUMS
"Manam dēliņam ir 3,2 gadiņi, meitiņai - 5 mēnesīši. Īsti netieku skaidrībā, kā lai rīkojos vecākā bērna greizsirdības uzplūdu reizēs. Sodīt? Klusēt? Stāstīt, ka māsiņa mīļa utt? Cik ilgam laikam vispār jāpaiet, kamēr vecākā bērniņa greizsirdība manāmi sāk pierimt? Saprotot vecākā bērniņa sakāpinātās greizsirdības emocijas, savu mīļumu izpaužu pret abiem vienlīdzīgi, cenšoties nedot iemeslu greizsirdībai, tomēr bez greizsirdības pašlaik nu nekādi..."
Atbild psiholoģe Diāna Zande
Brāļu un māsu starpā ir gluži normāli, ka reizēm rodas konkurence, sacensība un nedrošība par savas vietas stabilitāti vecāku sirdī. Un bez greizsirdības jeb nedrošības gan izaugt būtu ļoti grūti, ja vien esam pret sevi atklāti. Bērnam ir grūti, ja no galvenā pēkšņi viņš kļūst par "otro vijoli", turklāt, ja to vēl nejauši pastiprina pieaugušie, stāstot, ka bērns nu ir "liels".
Es nezinu Jūsu ģimenes situāciju un tādēļ varu ieteikt ļoti vispārīgas idejas . Pirmkārt, nesodiet bērnu par to, ko viņš jūt. nestāstiet viņam, cik māsiņa mīļa, bet "atspoguļojiet" to, ko saka dēls - es redzu, ka Tu esi dusmīgs uz māsu. es tevi saprotu, bet māsa te paliks. Tagad mēs esam 4 - tētis, mamma, tu un māsa.
Gādājiet, lai vecākajam puikam ir laiks vienatnē ar Jums, kas nav dalīts ar māsu - laiks, kurā viņš jūtas Jūsu uzmanības centrā. iesaistiet viņu tik, cik viņš vēlas un rūpējieties, lai viņam būtu laiks, kurā viņš drīkst skriet, kliegt, utt - savas jūtas izlādēt uz āru. Viņam šis ir grūts laiks un vecākiem jācenšas būt atbalstošiem, saprotošiem, bet arī vienlaikus jānosprauž robežas.
Māmiņu klubā ir nodarbība par mazuļa ienākšanu ģimenē, kurā jau ir viens bērns - tur mēs runājam daudz sīkāk...
Māmiņu Klubs