Uzmanīgi ar maizi!

Visvērtīgākā ir pilngraudu un rudzu maize, nevis baltmaize. Taču, runājot par šo vispārzināmo patiesību, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes asociētā profesore Ida Jākobsone intervijā portālam TVNET iesaka iegādāties tādu maizi, kurai pēc iespējas mazāk pievienots cukurs, sīrupi un saldi žāvētie augļi.

Pārtikas ķīmijas centra vadītāja skaidroja, ka to klātbūtne maizes cepšanas laikā palielina cilvēku veselībai kaitīgu vielu rašanos. Šīs vielas ir akrilamīds (AA) un hidroksimetilfurfurols (HMF). Tās ir kancerogēnas – var veicināt vēža rašanos. Ja tomēr izvēlaties maizi ar lielu daudzumu cukura, sīrupiem, žāvētiem augļiem vai burkāniem, profesore iesaka nogriezt garoziņas.

Biezās, pamatīgi apdegušās garozās šo kaitīgo vielu daudzums parasti ir vislielākais. Jo augstāka temperatūra un ilgāks maizes cepšanas laiks, jo vairāk šo vielu rodas. Tādēļ ieteicams izvēlēties pēc iespējas mazākus un gaišākus klaipiņus, kas cepti īsāku brīdi un zemākā temperatūrā.

Šo maizi labāk atstāt svētku reizēm

Šos maizes veidus, tostarp tradicionālo latviešu rupjmaizi, kas parasti ir lielos klaipos un ar melnu, biezu garozu, pārtikas ķīmiķe iesaka lietot kā našķus – svētku reizēs, nevis ikdienā.

Par nosaukto kancerogēno vielu augsto īpatsvaru laboratorijas speciālisti pārliecinājušies īpašā pētījumā, kur analizēja ne tikai Latvijā ceptas, bet arī Vācijā ražotas maizes. Vācu maizēs, kas pēc garšas bija pliekanākas, šo kaitīgo vielu bija salīdzinoši mazāk.

Labāk ēst vienkāršu maizīti

Vislabākā maize, pēc Jākobsones teiktā, ir tāda, kurā ir tikai pilngraudu milti, ūdens un nedaudz sāls. Taču mūsu maizes ražotāji, sacenšoties par pircēju izvēli, cenšas maizei pievienot dažādus žāvētos augļus un dārzeņus (piemēram, rozīnes, aprikozes, plūmes, burkānus), cita veida miltus, sviestu un dažādas taukvielas (piemēram, sviestu, margarīnus, augu eļļas).

Tāpat maizei pievieno dažāda veida cukurus (gan tradicionālo balto cukuru, gan glikozes sīrupus, karamelizētos cukurus, iesala ekstraktus un cukura aizvietotājus).

Arī visas šīs sastāvdaļas, cepot maizi, savstarpēji sadarbojas un maina savas īpašības.

Beigās to savienojumi var pārvērsties par toksiskām vielām.

Tās nelabvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu.

Vienlaikus ir ļoti labi, ja maizē ir dažādas sēkliņas, piemēram, saulespuķu, ķirbju, linu, sezama. Tajās ir daudz cilvēkam vajadzīgu vitamīnu, polinepiesātināto tauku un citi vērtīgi bioloģiski aktīvi savienojumi.

Sausajam raugam nav ne vainas

Jākobsone pilnībā noraida izskanējušo viedokli, ka maizes cepšanā izmantotais sausais raugs būtu kaitīgs, bet „parastais slapjais”– labs. Ja vien sausais raugs ir kvalitatīvs un derīgs lietošanai, nav iemesla, lai to nelietotu maizes cepšanā.

Maize – labs un vajadzīgs produkts

Kopumā maize ir ļoti vērtīgs produkts, kas satur ne tikai cilvēka veselībai nepieciešamos mikro un makroelementus, bet arī vitamīnus, cieti, šķiedrvielas bioloģiski aktīvos savienojumus (kā lignānus un polifenolus u.c.) un citas vērtīgas sastāvdaļas.

Veselam cilvēkam labu maizi vajadzētu ēst katru dienu.

Pati profesore rupjmaizes šķēli cenšas piekost gandrīz katrā ēdienreizē. Arī citiem viņa iesaka ik dienas apēst pāris šķēles maizes, vēlams – rudzu maizi no pilngraudu miltiem.

Viszemākā uzturvērtība – baltmaizei

Kā nevērtīgāko Jākobsone min augstākā labuma kviešu miltu baltmaizi, cepumus un bulciņas, kurās ir ļoti maz veselībai vērtīgu vielu. Vienlaikus pilnīga kviešu izslēgšana no uztura nav vajadzīga, vienkārši – jācenšas ēst pilngraudu, nevis balto miltu izstrādājumus.

Īpaši daudz kaitīgo vielu ir piparkūkās.

Tās gatavojot, parasti tiek izmantotas taukvielas un liels daudzums cukuru, kas šos saldos cepumus padara neveselīgus. Cepšanas laikā tie sadalās un veido kaitīgus savienojumus.

Ēdīsim pēc iespējas veselīgāk!

Uzsverot, ka it visos produktos ir gan veselībai kaitīgais, gan labais un vēlamais, ķīmijas doktore iesaka ēst pēc iespējas daudzveidīgāk, jo tādējādi ir mazāks risks, ka ķermenim pietrūktu kādas vērtīgas vielas vai ka cilvēks pārāk lielos daudzumos uzņemtu sliktās vielas.

Vienlaikus ikdienas uzturam vajadzētu būt arī vienkāršam – produktiem vajadzētu būt pēc iespējas mazāk „samocītiem”, piemēram, mazāk sasālītiem, sagrauzdētiem, saceptiem utt.

Šīs princips attiecināms ne tikai uz maizi, bet arī citiem produktiem, piemēram, gaļu.

avots: Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes asociētās profesores Idas Jākobsones intervija portālam TVNET  (www.tvnet.lv)

Kādu maizīti iecienījuši esat Jūs? Un vai pievēršat uzmanību tās sastāvam?