Tīra, ne sterila vide mazulim

Audzinot mazuli it sevišķi periodā, kad viņš sāk apgūt pasauli rāpojot un staigājot, daudzi vecāki ļoti cītīgi darbojas, beržot, tīrot un mazgājot – lai vide, kurā uzturas bērns, būtu pēc iespējas tīrāka. Televīzijā redzam daudz tīrīšanas līdzekļu reklāmu, kuri tiek ieteikti kā bezmaz neaizstājami katras saimnieces tīrības arsenālā. Reti kad aizdomājamies, ka tie iznīcina ne tikai briesmīgos mošķus – kaitīgos mikrobus, bet arī cilvēkam nepieciešamo veselīgo apkārtējās vides mikrofloru. Vai mazulim jāaug sterilā vidē? Un vai šī pārmērīgā tīrība, gluži otrādi nenāks viņam par ļaunu? Dažādi antibakteriāli līdzekļi, regulāri lietoti vidē, kur uzturas bērns, kavē imūnsistēmas prasmi cīnīties ar dažādiem mikrobiem un var būt par iemeslu alerģijām, uzskata alergoloģe Ieva Cīrule.

Labākais – saudzīga un dabiska tīrīšana

Zīdainītim ikdienā vistuvāk atrodas apģērbs, mazuļu drēbes arī bieži mazgājam, tādēļ jāpievērš uzmanība, ar ko. Daudzu veļas mazgājamo līdzekļu sastāvā esošās sintētiskās smaržvielas un optiskie balinātāji ir tie, kas nogulsnējas un ilgstoši saglabājas uz audumu šķiedrām, nereti izraisot alerģijas un kairinājumu. Tādēļ mājā, kur dzīvo bēbītis, ieteicami veļas mazgāšanas līdzekļi, kas paredzēti jutīgai ādai, tādi, kam nav pievienotas smaržvielas, hlors.

Labāk lietot gēlveida vai šķidros mazgāšanas līdzekļus, jo pulveru un izsmidzināmo mikrodaļiņas nonāk gaisā, ilgāk saglabājas auduma šķiedrās, tās var tikt ieelpotas un radīt kairinājumu mazuļa jutīgajam gļotādām. Nereti ģimene bērnu drēbes mazgā ar atsevišķiem līdzekļiem, bet pieaugušajiem lieto citus, ne tik saudzīgus. Taču jāņem vērā, ka mazulis daudz laika pavada pie māmiņas, uz rokām, varbūt arī vecāku gultā! Noteikti nevajadzētu izmantot smaržīgos veļas mīkstinātājus, sintētiskos gaisa atsvaidzinātājus un uzmanīgi arī ar dabiskajiem. Arī tie var radīt alerģiskas reakcijas, tādēļ tiem nav vietas bērnistabā vai mazuļa gultiņas tuvumā.

Lielāks bērns var gribēt piedalīties mājas tīrīšanas darbos, piemēram, mazgāt traukus, grīdu, tāpēc svarīgi, ar ko viņš to dara – labāk neitrālu, saudzējošu, ne maksimālas iedarbības antibakteriālu un vēl sasmaržinātu līdzekli!

Katrai virsmai nav obligāti nepieciešams kāds īpašs tīrīšanas līdzeklis – bieži vien pietiek ar siltu ūdeni., piemēram, grīdas mazgāšanai.

Lielākoties ar visu mājas tīrīšanu ģimenē darbojas māmiņa. Viss, ko viņa ieelpo, kas iesūcas viņas roku ādā, riskē nokļūt arī mātes pienā – tādēļ, jo saudzīgākus līdzekļus izvēlēsies ģimene mājas solim, jo labāk gan māmiņai, gan mazulim. Ideāli, ja saudzīgu mājas tīrīšanu un veļas mazgāšanu sieviete izvēlas, jau būdama grūtniece.

No tālākas perspektīvas viedokļa raugoties – videi draudzīgo līdzekļu lietošana palīdz saglabāt zaļāku, tīrāku, resursiem bagātāku planētu un dzīves vidi mūsu bērniem. Galvenais likums: pirms lietošanas izlasiet etiķeti un ievērojiet devas, kas norādītas uz tās. Tādejādi tiks ietaupīta gan nauda, gan laiks, jo retāk būs uz veikalu jāiet tīrīšanas līdzekļi pirkt.

Žilbinošam baltumam ne vienmēr vajadzīgs balinātājs – vienkārši mazgājiet balto veļu atsevišķi no krāsainās.

Izvēloties līdzekļa devas, ņemiet vērā ūdens cietību, kā arī veļas vai trauku daudzumu mašīnā un to netīrības pakāpi.

Taupot naudas līdzekļus, mājas tīrīšanai var izvēlēties arī vecmāmiņu metodes un lietot sodu, miltus, sāli, citronu sulu.

Kāpēc izvēlēties mazulim un apkārtējai videi saudzīgus tīrīšanas līdzekļus, stāsta veikalu tīkla “Biotēka” direktores vietniece Dita Lase.

Galvenās dabai draudzīgo mazgāšanas līdzekļi nesatur fosfātus, silikonu, sintētiskas smaržvielas un krāsvielas, vielas, kas radītas ar gēnu tehnoloģiju palīdzību, optiskos vai hlora balinātājus; līdzekļi ir koncentrēti un nesatur „tukšās” vielas, kas kalpo vien apjoma palielināšanai, nepilda nekādu citu būtisku funkciju; daudzi no līdzekļiem nesatur konservantus, un, ja satur, tad tiek izvēlēti maigākie iespējamie, izvairoties no izteikti toksiskiem vai kancerogēniem, piemēram, formaldehīdiem.

Vidē bioloģiski noārdās ne tikai līdzekļos iekļautie tenzīdi (virsmaktīvās jeb mazgājošās vielas), kā to prasa likumdošana, bet gan pilnībā viss mazgāšanas līdzeklis, turklāt tiek izvēlēts iespējami videi draudzīgākais iepakojums (otrreiz pārstrādājams vai no otrreiz pārstrādātiem materiāliem), un līdzekļi top videi draudzīgās ražotnēs (izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, nepiesārņojot dabu, izmantojot ekonomiskas iekārtas, iespēju robežās iepērkot vietējās izejvielas utt.); ne līdzekļus, ne to sastāvdaļas netestē uz dzīvniekiem.

Efektivitātes ziņā dabai draudzīgie tīrīšanas līdzekļi praktiski neatšķiras no „parastajiem” līdzekļiem, un dažkārt tos pat pārspēj.

Pavisam „zaļa” un mazulim draudzīga izvēle ir, piemēram, Indijas ziepju rieksti – pilnībā dabiskas riekstu čaumalas, vispār bez jebkādām cilvēka radītu vielu piedevām, kas gan teicami mazgā, gan padara veļu ļoti mīkstu, tādejādi mazinot risku, ka drēbes pēc izmazgāšanas varētu mazulim berzt.

Kā pazīt?

Visā pasaulē ir brīvprātīgas sertifikācijas organizācijas, piemēram, Ecocert, BDIH, Soil Association u.c., kuras sertificē gan dabiskās kosmētikas, gan sadzīves tīrīšanas līdzekļus u.tml. produktus, vērtējot to atbilstību noteiktiem kritērijiem. Parasti tie visām organizācijām ir diezgan līdzīgi: 95-100% produkta jāsastāv no dabiskām un bioloģiski audzētām izejvielām, tām jābūt pārstrādātām, neizmantojot toksiskas ķimikālijas, tos nedrīkst testēt uz dzīvniekiem, nedrīkst saturēt naftas pārstrādes vielas un sintētiskas smaržvielas, krāsvielas, konservantus, silikonu u.tml.

Inga Melberga, www.maminuklubs.lv