Sveikas, sveikas mīļās!
Kādu laiciņu atpakaļ rakstīju, ka mana mazā meitiņa neveļās, bet uz doto brīdi viss ir mainījies.
3. aprīlī meitiņai palika 6 mēneši, domāju, ka būtu it kā laiks sākt velties, taču nekā, cik varēju - tik palīdzēju meitiņai, bet viņa laikam saprata, ka vēl nav laiks. Ka ne -ne!
Visu laiku viņa man dzīvojās pa lielo gultu.

Un vēlās man viņa uz kreiso sānu, tālāk netika (skat. bildē), domāju varbūt gulta ir par mīkstu, tāpēc grūti apvelties.
Tāpēc sāku likt viņu, lai spēlējās uz grīdas.

Viens mēģinājums apvelties, otrs, trešais un IR! Centās diezgan ilgi, bet kad nesanāk, tad bļāviens pa visu māju. Bet man meitiņa nemeta plinti krūmos, mēģināja līdz kamēr sanāca.

Arī pati jau pirmajā reizē mācēja pareizi nolikt kreiso rociņu. Sākumā vēlās tikai uz kreiso sānu, tagad jau pamanu, ka arī uz labo.
Viņai tagad velšanās ir "rokā" - to vien dara kā veļās no muguras uz vēdera, otrādi vēl nemāk, bet gan jau pienāks laiks.
Jo kā jau saka :"Visam savs laiks!" Cits bērniņš to dara ātrāk, cits vēlāk.