Raudamās dienas pēc bēbīša piedzimšanas

Raudamās dienas pēc bēbīša piedzimšanas

11. Dec 2011, 15:39 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Deviņus mēnešus ilgajā gaidīšanas posmā māmiņas parasti par visgrūtāko uzdevumu uzskata dzemdības, tomēr, kaut arī tas ir patiesi gan emocionāli, gan fiziski smags process, reālā situācija ir tāda, ka tieši pēc bēbīša dzimšanas mammas pasaule sagriežas ar kājām gaisā. Asaras rodas pašas no sevi, nogurums ir milzīgs un jātiek galā ar tik daudz lietām. Vai tas vispār ir paveicams?

 


Atbilde viennozīmīgi ir - jā! Vissvarīgākais, ir saprast, kādēļ dažas dienas pēc dzemdībām māmiņai uznāk melanholisks un skumjš garastāvoklis, kā arī, zināt, kā ar to tikt galā.

 

Atceries, tas, ka dažas dienas pēc mazuļa nākšanas pasaulē Tu jūties skumja, nogurusi un iztukšota, ir NORMĀLI!


Kādēļ tas tā notiek?



Pēc placentas piedzimšanas sieviete par tās eksistenci vispār aizmirst, tomēr dažas dienas pēc dzemdībām šī orgāna trūkums liek par sevi manīt. Placentas uzdevums ir apgādāt mazuli ar skābekli un barības vielām, tomēr tā ir arī atbildīga par grūtniecības hormonu ražošanu. Pēc placentas piedzimšanas māmiņas organismā vēl dažas dienas cirkulē atlikušie hormoni, bet tie netiek ražoti no jauna. Tādēļ jau pavisam drīz jaunā māmiņa iekrīt „hormonu bedrē”.

 

Jau no ikmēneša cikla pieredzes sieviete zina, cik ļoti hormonu izmaiņas iespaido garastāvokli, un pēc dzemdībām tās ir patiesi milzīgas.



Vai tiešām pie vainas ir tikai hormoni?



Protams, ka nē! Būt par māmiņu, tas nebūt nav viegls uzdevums, tomēr Tu neesi viena pati uz pasaules, arī citām māmiņām klājas tāpat:



•    Tu, protams, mīli savu mazuli, bet ir normāli, ka bezmiegs, nogurums un ritms – barošana un autiņbikšu maiņa ik pa 2-3 stundām, un  ciemiņu apmeklējums dara tevi vai traku.

•    Tas, ka reāli saproti un bēdājies par to, ka profesionālajā ziņā iestājas pauze, ka būsi atkarīga no partnera finansēm, ka attiecības ar vīrieti mainīsies, ka būs arī savādākas attiecības ar draugiem, ka nevarēsi vairs izskriet no mājām, kad gribēsi, ka nevarēsi ik mirkli darīt, ko gribi, nav nekas slikts. Tas nenozīmē, ka tādēļ esi slikta mamma.

•    Māmiņas, kuras baro ar krūti trešajā dienā saskaras ar piena pieplūdumu krūtīs, kas var novest pie piena sastrēguma. Krūtis ir cietas un sāpīgas, kas var radīt paniku, ka barošana vienkārši neizdosies.

•    Protams, ja jau tā ir slikts garastāvoklis, arī  ķeizargrieziena rēta un visi griezumi un plīsumi sāp dubultīgi stipri.

•    Kā punkts uz i ir problēmas ar mazuli. Tieši šajās dienās daudzi mazuļi cieš no jaundzimušo dzeltes. Daudzi kļūst gurdeni un mazāk ēd pieniņu, citiem ir nepieciešama speciāla pretdzeltes  terapija. Tas viss var novest līdz izmisumam, jo nekas māmiņai nav svarīgāks par bērna veselību.

•    Vēderiņa pūšanās bēbītim arī ir grūts pārbaudījums māmiņai. Kaut arī Tu dari, ko spēj un mierini mazuli, viņš nepārstāj raudāt, tas var likt sievietei justies nevērtīgai un nepiemērotai mātes lomai, kas noteikti tā nav!

•    Šīm asaru dienām raksturīgi ir arī pašpārmetumi, kas saistīti ar dzemdībām. Ja ir bijis nepieciešams ķeizargrieziens, vakuuma sūknis vai stangas, lai mazulis piedzimtu, māmiņa var sākt domāt, ka nav izdarījusi visu, ko spējusi. Īstenībā katra sieviete ir izdarījusi lielāko darbu savā mūžā – laidusi pasaulē bēbīti, tādēļ nav svarīgi, kādā veidā tas noticis!


 

Pēcdzemdību depresija - kā pārvarēt to? Uzzini psiholoģes Diānas Zandes seminārā!

05. Feb 2011, 19:31

Jā, arī es raudāju, gan dzemdību namā (kur ārstes uz mani skatījās, kā uz dīvaināku, jo raudāju) un mājās tāpat raudāju 😀 Tagad liekas, ka tak nebija par ko, bet asaras pašas no sevis nāca un tad vīrs mani "dzina" ārā pastaigāties, lai izvēdinu galvu. Pēc nedēļas tiešām pārgāja... Jāsaka, ka šis asaras savā ziņā palīdzēja!

05. Feb 2011, 13:43

nu nezinu tad jau man visu laiku ir ta pecdzemdibu depresija, jo ir tādas dienas kad gribas raudāt un viss pilnigi par neko.

05. Feb 2011, 12:07

Es raudáju jau otrajá diená péc dzemdíbám - skatíjos uz meitiu un raudáju 😃 Laimes párpilnas asaras 😀 Kad atbraucám májás, pagája páris dienas un nedélá reizi uznáca raudamais- vnk nenoká 😃 Mazá čučēja, es sēžu un birst asaras - bet nebija tā, ka esmu apjukusi, nebija nekāds nogurums - vnk ritēja asaras, par ko tagad tikai smaidu 😀