Palielinoties pret vējbakām vakcinēto bērnu skaitam, saslimstība šogad ievērojami sarukusi

Šogad palielinājusies vakcinācijas aptvere pret vējbakām, kā arī mazinājies ar vējbakām slimojošo skaits, liecina Latvijas Infektoloģijas centra apkopotā informācija.

Statistikas dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā slimības gadījumu skaits salīdzinājumā ar pēdējo piecu gadu rādītājiem ir samazinājies par 39%, bet salīdzinājumā ar 2009.gadā reģistrēto gadījumu skaitu - par 31%.

Vakcinācija pret vējbakām tika sākta 2008.gadā, aptverot 45,8% attiecīgā vecuma bērnu. Katrs nākamais gads šajā jomā ir nesis pārliecinošu aptveres pieaugumu - par 17,3% 2009.gadā, arī šā gada pirmajos sešos mēnešos vakcinācijas aptveres kāpums ir turpinājies, sasniedzot 76%.

Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle norāda, ka pasaules prakse liecina, ka, papildinot imunizācijas programmu ar jaunu vakcīnu, nekad uzreiz nav iespējams panākt maksimālu aptveri.  

Vakcinēto bērnu skaits šādos gadījumos pieaug pakāpeniski.

63% liela aptvere pirmo divu gadu laikā un šīs tendences pozitīvs turpinājums trešajā gadā ir ļoti labi rādītāji, kas liecina par vecāku izpratni un vēlmi pasargāt savus bērnus gan no pašas slimības vai tās smagās norises, gan iespējamām komplikācijām, kas viņus var skart turpmākajā dzīvē, atzīst Rozentāle.

Vējbakas ir visā pasaulē plaši izplatīta un izteikti lipīga bērnu infekcijas slimība. Vējbakas izraisošais vīruss pieder herpes vīrusu dzimtai. Vienīgais vējbaku infekcijas avots ir inficēts cilvēks, un inficēšanās notiek tiešu kontaktu vai gaisa pilienu ceļā. Vējbaku vīrusu var nodot arī inficēta māte savam bērnam, viņam vēl esot augļa attīstības stadijā.

Pēc pārslimotām vējbakām vīruss var atkārtoti aktivizēties turpmākā dzīves laikā 10-20% gadījumu, izsaucot jostas rozi. Jostas roze ir visbiežākā vējbaku komplikācija, un to visvairāk novēro pacientiem, kuru vecums ir 50 un vairāk gadi. Veseliem bērniem smagu komplikāciju risks ir zems, taču tas ir augsts zīdaiņiem, pusaudžiem un pieaugušajiem.

Vējbaku vīruss ir īpaši bīstams grūtniecēm, tas apdraud gan mātes, gan gaidāmā bērna dzīvību, draud ar iedzimtu patoloģiju, var izraisīt priekšlaicīgu dzemdību vai spontānā aborta risku.

Vējbaku vakcīna tiek ievadīta, bērnam sasniedzot 15 mēnešu vecumu, vienlaikus ar masalu, epidēmiskā parotīta un masaliņu vakcīnu.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā reģistrēti 2519 saslimšanas gadījumi ar vējbakām. Salīdzinājumam, iepriekšējo piecu gadu vidējie rādītāji šim laika posmam bija - 4113,4 gadījumi.

Ilze Mežniece
LETA