Notiek arī tādi brīnumi!

Kādu dienu pamanīju, ka pastiprināti domāju par bērnu, pat pieļāvu domu, ka tiešām varētu palikt stāvoklī, kaut ar loģisko prātu sapratu, ka tīri no emocionālā viedokļa vajadzētu nogaidīt. Tiem, kuriem pastāstīju par savām vēlmēm, apgalvoja, lai tomēr pagaidot. Piekritu viņu teiktajam, bet...... tad sāka sekot brīnumi!

Dzīvoju mierīgi, ar draugu lēnām plānojām kāzas, bet mīlēšanas reizēs mistiskā kārtā sāka plīst prezervatīvi, tā ka vienā reizē varēja saplīst pat divi. Domājām, kaut kas traks, nu kā viņi tos ražo! Kaut kā sāka vilkt uz pagrēkošanas pusi, dažreiz vispār neko nelietot. Un tad vienā šādā mīlēšanas reizē es sajutu tādu kā gaismu, kas izgāja cauri visam ķermenim - kaut kas tāds, ko nevar ne aprakstīt ne izstāstīt.  Es tik nodomāju, ka gan jau nekas TĀDS tas nav. Pagāja mēnesis, nekas nenotiek no tā saucamajām sieviešu lietām, domāju, ai, nu jāpagaida, jo nu nejutu nekādas ne fiziskas, ne emocionālas pārmaiņas. Protams, kad jau likās, ka pārāk ilgi jau nekas nenotiek,  uztaisīju testu, un, jā, pat minūte nebija jāgaida, kad redzēju, ka bebis ir pieteicies.

Esot tā, ka vēl pirms sieviete paliekot stāvoklī, trīs mēnešus iepriekš atnākot pie mātes bērna gars, un tikai pēc tam sieviete paliekot stāvoklī.

Gribētos zināt citu māmiņu sajūtas pirms bērniņa ieņemšanas. Un ja kāda ir sajutusi arī to īpašo mirkli, kad tas notika, tad būtu jauki, ja padalītos savās sajūtās!