Mozgis: plānveida pacientu rinda Bērnu slimnīcā nedrīkst pārsniegt astoņas nedēļas

Viņš arī skaidroja, ka līdz šim vidējais gaidīšanas laiks bijis četras nedēļas. Iespējams, tikšot slēgta arī kāda nodaļa, taču šāda veida aktivitātes esot notikušas jau iepriekšējos gados un nav nekas jauns. Runājot par slimnīcas telpu tehnisko stāvokli, Mozgis stāstīja, ka šogad, visdrīzāk, plaši remonti netiks veikti un arī vecākiem būs jāpievērš uzmanība tam, lai, piemēram, mazie pacienti nebojātu un neapzīmētu sienas.

Mozgis uzskata, ka vislabāk bērna ārstēšana norit mājās, bet, ja jādodas uz slimnīcu, tad bērnam vislabāk būs valstī, kur runā viņa valodā, taču Bērnu slimnīca neizslēdz iespēju attīstīt tā dēvēto veselības tūrismu. Tādā veidā Bērnu slimnīca īstenotu izaicinājumu kļūt par labāko un draudzīgāko bērnu slimnīcu Baltijā. Pretējā gadījumā mūsu valsts un citu Baltijas valstu pacientus pārvilinās zviedru klīnikas.

Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (TP) uzsvēra, ka bērnu veselībai ir jāpaliek prioritātei, un veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) ir pārliecināta, ka bērniem veselības aprūpe ir jāsaņem pilnā apmērā.

Turklāt ministre solīja, ka tiks pārskatītas arī iespējas padarīt pediatru par tiešās pieejamības speciālistu, lai par bērnu veselību varētu rūpēties profesionāli bērnu ārsti.

Kā ziņots, ņemot vērā plānotā finansējuma samazinājumu otrajam pusgadam par 24,88% pacientu ārstēšanai stacionārā, pārstrādi pirmajā pusgadā 655 510 latu apmērā, kā arī nepieciešamību rezervēt finanšu līdzekļus akūto slimnieku ārstēšanai saslimstības palielināšanās dēļ, kas parasti novērojama oktobrī un novembrī, no 800 līdz 300 mēnesī samazināsies plānveida pacientu uzņemšana Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Kā skaidro slimnīcā, šādā veidā ierobežojot plānveida pacientu stacionēšanu, atsevišķās specialitātēs pagarināsies gaidīšanas laiks, taču tas neattiecas uz tiem pacientiem, kuri pašreiz jau ir reģistrēti rindā un gaida plānveida stacionēšanu.

Bērnu slimnīcas pārstāve Inga Miķelsone arī informē, ka plānveida uzņemšanai plānoto pacientu skaits 2009.gada otrajā pusgadā ir 2114 pacienti, no kuriem 600 pacienti jau ir ārstēti jūlija mēnesī. Līdz ar to līdz otrā pusgada beigām slimnīca var plānot tikai 70 pacientus nedēļā.

Slimnīcas vadība arī uzsver, ka bērnus kā pacientus medicīnisku apsvērumu dēļ dalīt tikai plānveida un neatliekami stacionējamos ir ārkārtīgi sarežģīti, jo jāņem vērā bērna augšana un attīstība. Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis izsaka cerību, ka, pragmatiski un atbildīgi rīkojoties, valsts un veselības nozares vadība atradīs iespēju realizēt prioritāti un nodrošinās pietiekamus finanšu resursus, lai vēl vairāk nepasliktinātu pieejamību veselības aprūpei bērniem.

Kā jau iepriekš informēja Veselības ministrijā, bērnu veselība ir prioritāte, taču, ja papildu finansējuma nebūs, varētu ciest arī šī nozare. Ja finansējuma nebūs, slimnīcai būs galvenokārt jādomā par neatliekamo pacientu aprūpi un tad atsevišķi plānveida pakalpojumi arī varētu būt par maksu, skaidro ministrijā.

Kā ziņots, jūlijā par pāriešanu uz maksas plānveida palīdzības sniegšanu ziņoja gan Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, gan Rīgas Austrumu slimnīca, gan arī citas slimnīcas. Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs lēš, ka maksas plānveida palīdzību šobrīd spiestas sniegt gandrīz visas Latvijas slimnīcas.