Mēs zaudējām bērniņu, bet draugs par to nevēlas pat izrunāties..

Kā izrunāties ar savu otro pusīti tik smagā brīdī kā bērniņa zaudēšana par savām emocijām, ieteikumu kādai māmiņai sniegs psiholoģe Diāna Zande.

JAUTĀJUMS

Biju stāvoklī, ar draugu ļoti priecājāmies un gaidijām mazo brīnumiņu. Bet tad 13.nedēļā man sākās asiņošana un devāmies uz slimnīcu - izrādijās, ka esam bērniņu zaudējuši, bet es fiziski jutos labi un nemanīju neko sliktu.. 

Tagad nu esam ļoti noskumuši, bet mans draugs par to nevēlas runāt un pat neļāva man izraudāt to sāpīti. Kā lai es ar viņu runāju? Ko lai saku? Un - kad mēs varam mēģināt vēlreiz?

Atbild psiholoģe Diāna Zande:

Paldies par Jūsu uzticēšanos, rakstot tik smagā brīdī. Nav nemaz tik viegli sniegt atbalstu, kad kāds cilvēks blakus cieš sāpes. Nereti ir grūti atrast īstos vārdus, citreiz var rasties sajūta, ka labāk otru atstāt ar savām sāpēm, kamēr tās mitējas. Un rezultātā cilvēki nonāk izolācijā.

Tomēr, ir ļoti svarīgi RUNĀT gan ar cilvēkiem, kuri sēro par zaudējumu, gan par saviem pašu zaudējumiem. Un to nevajag atlikt, jo ar laiku notikušo kļūst arvien grūtāk pārrunāt. Raudāt vajag, tas ir pat ļoti svarīgi, lai šī sāpīgā pieredze nepārvērstos bailēs, slimībā vai noslēpumā (jā, tos sauc par noslēpumiem, kad divi cilvēki nerunā par sāpīgu pieredzi viens ar otru un cenšas dzīvot tā, it kā sāpju nebūtu bijis, bet - notikušais IR BIJIS, un to nevar izdzēst, var tikai iekļaut savā dzīves pieredzē)

Būtu labi, ja Jūs spētu draugam pateikt, ka sērojat un Jums ir svarīgi kopā ar viņu pārrunāt notikušo, izskumt. Jūsu vajadzība raudāt ir adekvāta un pat vēlama reakcija, zaudējot grūtniecību.

Nav tāda brīža, kurā būtu labāk vai pareizāk runāt ar draugu - vienkārši, neslēpiet savas skumjas un, ja viņš "aizliedz" raudāt, tad varat pateikt, ka Jums ir svarīgi runāt par to, kas ir noticis. Tas ir apmēram tā, kā ir, ja ir lauzta kāja. Ja par to nerunā, vai tā kļūst mazāk lauzta?

Šobrīd izskatās, ka Jūsu pārim ir jāizbēdājas par zaudējumu un nav īstais brīdis plānot nākošo bērniņu. Ir jāpaiet laikam, lai "atbrīvotos telpa". Un es te nedomāju fizioloģiskos, bet emocionālos procesus, kuriem nepieciešams laiks, un tas ir ilgāk nekā pāris mēneši.

Ja tomēr neizdodas ar draugu izrunāties, būtu labi, ja Jūs varētu vismaz vienu reizi tikties ar speciālistu klātienes konsultācijā. Ja esmu pieņemama šajā statusā, varat rakstīt man zandesprakse@gmail.com, varam vienoties par sesiju. Ja neesmu Jums pieņemama, tad noteikti, meklējiet kādu speciālistu. Protams, ar visu var tikt galā paši, tomēr - ar visu nav jātiek galā pašiem!

Vēlu ļauties savām sāpēm, lai tās pārvarētu!

UZDOD SAVU JAUTĀJUMU PSIHOLOGAM!

Aicinām piedalīties pētījumā par sajūtām, kļūstot par vecākiem! 

Lai būtu iespējams veikt kvalitatīvu darbu, nepieciešams ļoti  liels skaits ģimeņu, kuras ir ar mieru piedalīties aptaujā, kura notiks trijos etapos – pirmais – grūtniecības trešajā trimestrī, otrais – 3 mēnešus, bet trešais – 6 mēnešus pēc dzemdībām. Aptaujas ir konfidenciālas, individuālie dati netiks izpausti, tie tiks analizēti tikai apkopotā veidā. Jūsu epasti netiks izmantoti nekādā citā veidā, kā tikai šī pētījuma anketu nosūtīšanai. Katra aptauja ietver vidēji 60 – 70 jautājumu, un atbildēt var 10 – 15 minūšu laikā. Ja Jūsu ģimene (ABI partneri) piekrītat piedalīties visos pētījuma etapos un šobrīd rit grūtniecības 3. trimestris, lūdzu, rakstiet man dizande@inbox.lv  , lai es Jums varētu nosūtīt 1. aptauju komplektu un pastāstīt par tālākajiem mūsu sadarbības soļiem.