Mans bērns atsakās ēst. Vai tas ir normāli?

Vecāki mēdz būt dažādi. Kāds uzskata, ka bērns ir jābaro vien tad, kad viņš pats to prasa, bet  kāds cits ir pārliecināts, ka jāpabaro ir par visām varītēm - tas ir galvenais uzdevums. Konsultē pediatre, ģimenes ārste Gerda Lielause.

Protams, ka mūsu un Jūsu atbildība – bērnam ir jābūt ne tikai paēdušam. Viņam ir arī jāēd pareizi. Un vai ir vērts dzīties bērnam pakaļ ar putras karoti, kartupeļa vai maizes gabalu cerībā notvert ērtu momentu, lai ēdienu iebāztu bērnam mutē? Un tā taču negadās reti!

Ar katru mēnesi, katru gadu bērns sāk aktīvāk iepazīt ap viņu esošo pasauli. Viņam viss šķiet interesants. Viņam negribas sēdēt ilgi vienā vietā. Paēst? Gribu! Bet paiet piecas minūtes, un bērns vēlas jau skriet tālāk. Ko darīt?

Kad Jūs jutīsit, ka sākat izjust aizkaitinājumu uz savu nemierīgo bērnu, kuru nekādi neizdodas pabarot, ieelpojiet dziļi un atcerieties, ka tas ir normāls Jūsu bērna attīstības posms, kas ar laiku pāries.

Satraucoties par to, lai bērns būtu paēdis, Jūs varat izdarīt tikai vēl sliktāk, īpaši, ja gaidāt, ka bērnam jāapēd vairāk, nekā viņam, patiesībā, nepieciešams. Ja bērnam ir atļauts apēst tik, cik viņam gribas, tad viņš apēdīs tik kaloriju, cik viņam nepieciešams uz doto mirkli. Jums vienmēr jāciena šāds sava bērna lēmums!

Atcerieties, ka Jūsu pienākums ir bērnam piedāvāt barojošu pārtiku, bet bērnam vienmēr ļaut viņam izvēlēties ēdiena daudzumu.

Kā saprast, ka bērns ir jau paēdis?

Te būs dažas nepārprotamas norādes:

• aiztaisa muti ciet, kad piedāvājat viņam ēdienu
• saka: „Nē!”
• aizgriež galvu
• stumj prom šķīvi vai karoti
• ēdienu patur mutē, bet nerij to nost un arī nekošļā to
• spļauj ēdienu ārā
• cenšas izlīst ārā no barošanas krēsliņa
• kliedz vai raud
• demonstrē vemšanu vai arī cenšas atvemt

Rādiet piemēru!

Daudzi vecāki piedzīvo periodu, kad bērns ēd tikai noteiktus produktus. Tā ir normāla attīstības daļa, kas tiek saukta par pārtikas neofobiju – bailes no jauna ēdiena. Bērnam vienkārši ir vajadzīgs laiks, lai tuvāk iepazītos ar ēdienu un spētu to izbaudīt. Bērni mācās, skatoties uz Jums vai citiem, kas ēd tādu ēdienu.

Lai palīdzētu, varat sekot šiem padomiem:

- Ēdiet kopā ar bērnu, pēc iespējas biežāk. Bērni mācās kopējot.

- Pavadiet ēšanas procesu ar pozitīviem komentāriem par ēdienu, ko ēdat. Vecāki bērniem ir paraugs, tāpēc, dzirdot Jūsu komentārus, bērns var vēlēties tomēr pamēģināt nogaršot.

- Dariet tā, lai bērnam būtu iespēja samērā bieži ēst kopā ar citiem bērniem, kas ir viņa vecumā. Iespējams, kopējot citus bērnus, Jūsējais labāk sāks ēst.

- Ierīkojiet mājās režīmu tā, lai tajā būtu 3 pamata ēdienreizes un 2-3 reizes, kad uzkost, un centieties šo režīmu strikti ievērot. Bērns pieradīs pie režīma un zinās, kad un ko gaidīt. Viņš neēdīs labi, ja ir pārāk izsalcis vai noguris. Negaidiet, ka bērns labi ēdīs pirms miega. Dodiet uzkodas vai dzērienu, bet kārtīgi paēdiniet viņu jau pēc miedziņa.

- Piedāvājiet 2 veidu ēdienu – vienkāršs ēdiens un saldēdiens. Bērns bieži vien nogurst no viena un tā paša veida ēdiena un būs gatavs kaut kam jaunam. Divu garšu izbaudīšana viņam ļaus arī saņemt plašāku spektru ar organismam nepieciešamajām vielām.

- Ierobežojiet ēdiena uzņemšanas laiku.  Daudzi bērni apēd sev nepieciešamo daudzumu apmēram 20 minūtēs. Labāk ir ierobežot laiku un pēc tam iedot kaut ko uzkožamu, nekā izstiept ēdienreizi vairāku stundu garumā.

- Slavējiet bērnu. Bērni uzslavas uztver ļoti pozitīvi. Ja Jūs veltāt laiku viņam tikai tad, kad viņš nav paēdis, viņš var neēst tīšām, lai pievērstu sev uzmanību. Bērni mīl uzmanību, pat, ja tā ir negatīva.

- Piedāvājiet mazas porcijas.  Bērns var tikt „izsists no sliedēm” un zaudēt apetīti. Ja viena maza porcija ir apēsta, var piedāvāt vēl.

- Piedāvājiet ēdienu, ko var ēst ar rokām. Bērniem patīk pašiem kontrolēt ēšanas procesu.

- Ēdiet mierīgā noskaņā. Piemēram, neēdiet pie TV, neēdiet turpat, kur bērns rotaļājas. Bērni var koncentrēties tikai uz vienu lietu, un viņus novērst uz kaut ko citu ir pavisam vienkārši, bet, ja viņu uzmanība tiek novērsta no ēšanas, jāēd ir tiešām mierīgā noskaņā – pie galda, kur nav ne TV, ne rotaļlietu.

- Ja neēdat mājās, esiet gatavi tam, ka bērns var nevēlēties ēst viņam nepazīstamu ēdienu. Paņemiet kaut ko ēdamu līdzi.

- Pievērsiet bērnu ēdiena gatavošanai. Tas uzturēs pozitīvu attieksmi pret ēdienu.

- Pamainiet ēšanas norises vietu. Piemēram, organizējiet kādu pikniku ārpus mājas.

Tipiskas kļūdas

Nesteidziniet ar ēdienu. Daži bērni ēd lēnām, dzenot bērnu ēst ātrāk, Jūs tikai samazināsit bērna apetīti.

Nelieciet bērnam apēst vairāk, nekā viņš ir Jums norādījis.

Nenovāciet ēdienu, no kura bērns atteicies un nenomainiet pilnībā to uz citu.

Nepiedāvājiet uzreiz saldo ēdienu, tā bērns var pārstāt ēst pamatēdienu.

Nepiedāvājiet pienu, augļu sulu stundu pirms ēšanas. Dzērieni pazeminās apetīti.

Nepiedāvājiet bērnam uzkodas tieši pirms pamata ēdienreizes. Un nepiedāvājiet arī tās uzreiz pēc pamata ēdienreizes, pat, ja bērns ir sliktāk paēdis, kā citas reizes.

Ja bērns ir atteicies no ēdiena, tas nenozīmē, ka viņš neēdīs nekad. Garšas izjūtas, tāpat kā gaumes izjūta, ar laiku mainās.

Nejūtieties vainīgi, ja ēdiena uzņemšanas laikā kaut kas nogājis greizi.

Ja tomēr Jūs uztraucaties, sastādiet sarakstu ar ēdieniem un dzērieniem, ko bērns uzņēmis nedēļas laikā. Ja tur ir ēdiens no visām ēdienu grupām un katrai no grupām ir izvēle, tad problēma nav nemaz tik traka, kā Jūs to iedomājieties.

Māmiņu Klubs