Lasīšana bērna intelektuālajai un emocionālajai attīstībai

Lasīšana ir nozīmīgs veids, kā veicināt bērna intelektuālo un emocionālo attīstību. Mēs lasām. Un jūs?

Bērnu ārsts Artis Žeigurs ir teicis : „Lai bērns kļūtu par prasmīgu un aizrautīgu lasītāju, labākais, ko jūs varat darīt ir kopīgi skaļi lasīt. Atvēliet kopīgai lasīšanai katru dienu vismaz 10 minūtes. Izvēlieties dažādas grāmatas. Pacietība un regularitāte darīs brīnumus.”

Bērnu literatūra, izraisot pārdzīvojumu, aizraujot lasītāju, sniedzot ierosmi dvēselei, vienlaikus ir arī pasaules apguves skola, kurā mācās ne tikai skatīties, bet arī ieraudzīt, ne tikai klausīties, bet arī sadzirdēt, sajust pasauli un sevi kā tās daļu.

Pasakas, šūpuļdziesmiņas un dzejoļi bērniem – tā ir tā literatūra, ar kuru sākas bērna iepazīšanās ar pasauli. Neskatoties uz dažādu rotaļlietu pārpilnību, ir pierādīts, ka bez grāmatām nav iespējama harmoniska bērna attīstība. Bez tam, grāmata arī var būt teicama, aizraujoša rotaļlieta. Jau no paša agrākā vecuma bērnam var pieradināt interesi pie grāmatām.

Mazi bērni mīl grāmatas.

Par spīti tam saskaņā ar kādu pētījumu 42 procenti vecāku saviem pirmskolas vecuma bērniem nelasa priekšā.

Cik atceros, tad mūsu ģimenē lasīšana vienmēr bija cieņā. Atceros, kā maza būdama, šķirstīju ābeci ar gaili virsū un biju to samācījusies gandrīz vai no galvas, atceros Pifa jaukās bildītes, ko varēju skatīties desmit reizes dienā, atceros pasakas, ko mammas lasīja priekšā.

Arī  tagad, kad man jau pašai ir savs bērniņš, mēdzam dienā dažas lappuses kopīgi izlasīt. Tas aizsākās dēla pirmajos mēnešos, kad bērniņš vēdersāpju dēļ bija nemierīgs, nomocījies un niķīgs, tad lai mazo nomierinātu, tētis paņēma Vinnija pūka grāmatiņu un sāka lasīt priekšā. Mazais uzmanīgi klausījās. Uz dzejoļiem gan reakcija nebija tik iepriecinoša, līdzko aizrautīgi sāku lasīt dzeju, bēbis sāka protestēt. Ļoti mīļa puikiņam ir „Gaiļa ābece”. Lielajos, krāsainajos attēlos mazulis var lūkoties vai pusstundu. Šobrīd lasām „Vinnijs Pūks un viņa draugi”, esam tikuši 40.lappusē. Parasti dienā izlasām 2-3 lpp. Patiesībā Ernesta draudzība ar grāmatām aizsākās jau puncī, jo bērna gaidīšana sakrita ar augstskolas pēdējo kursu, kurā studēju literatūrzinātni. Kusa biedrenes smējās, ka mans Ernests izaugs par literātu tāpat kā Ernets Hemingvejs, Ernsts Birznieks-Upītis, Ernests Dinsbergs vai arī ar grāmatām draudzēsies tikpat ļoti kā Ernests Gliks.  

Lai vai kā grāmatas mums patīk. Un jums?

Vai Tu savam bērnam lasi priekšā?

Kad jūs to sākāt darīt?

Kāda ir Tava bērna mīļākā grāmata?