Krišana gar zemi, histērijas - tas ir normāli?

Šķiet, šāds jautājums laiku pa laikam satrauc teju pilnīgi visus vecākus. Šoreiz uz kādas 1.4g veca bērniņa māmiņas jautājumu atbildi sniedz psiholoģe Diāna Zande. 

Jautājums:

Bērnam ir tikai 1.4g. Ja kaut ko nedabū, krīt zemē uz celīšiem un kliedz. met pa gaisu visu kas pa rokai. Piem šodien bijam ziedu tirgū. Stāstiju ka nu puķītes nopirktas un jaiet mājās. Viņš nepakam. Aiztiek, ņem rokās ziedus un prom neiet. Kad teicu ka jāiet, nokrita zeme, aizmeta cepuri pa gaisu un sāka kliegt. Cilveki, protams, skatās ar lielam acīm.

Rodas iespaids, ka esmu viņu pamatīgi izlutinājusi. Kā pareizak izaudzinat šo niķi? Kā rīkoties šādā situācijā? Esmu izmēģinajusi novirzīt domas uz ko citu, runaties, stāstīt kur tagat iesim/ko darīsim. Nekas īsti nelīdz. Tāpat vajag tieši to un neko citu.

Atbildi sniedz psiholoģe Diāna Zande: 

Bērna krišana zemē un histērijas ir bērna NORMĀLAS ATTĪSTĪBAS PAZĪME! Tā bērni ir uzvedušies jau gadsimtiem ilgi, jo tas ir divgadnieka attīstības posms. Ir bijuši laiki, kad tas ir ticis strikti ierobežots, nosodīts, kad bērni ir ar sišanu iemācīti būt paklausīgi (citiem vādiem - iebiedēti un padevīgi). Šobrīd nereti vecāki "krīt otrā grāvī", nekādi neierobežojot savu mazuli. Kur tad ir vidusceļš?

Mazulis, nokrītot zemē, nevis spītē, bet cenšas sasniegt mērķi, kurš viņam tobrīd ir - puķīte, auto, palikt ilgāk te, lai paņem opā, utt. Tie ir bērna pirmie nopietnie patstāvības mēģinājumi - parādīt vecākiem, ka viņš "pats pieņem lēmumu" . Tiesa, tā kā bērnam nav attīstījušies smadzeņu apgabali, kas atbild par emociju kontroli, problēmu risināšanu un spēju just citu cilvēku vajadzības, tad viņš uzvedas kā īsts mazulis - auro, krīt gar zemi uc.

Svarīgi - neiet uz sabiedriskām vietām, kad bērns ir noguris. Nemēģināt pierunāt mazuli uzvesties tā, kā viņš nespēj, bet gan novērst viņa uzmanību , pārslēdzot to uz citu interesanu nodarbi, PIRMS viņš sācis kliegt.

Ja viņš kliedz, mierīgi nogaidīt, līdz pārstāj, nekauninot un nekādā gadījumā nesodot bērnu - viņam jau tā ir grūti no emocijām, kas viņu pārņēmušas. Tikai mierīgi vecāki var palīdzēt bērnam nomierināties.  

Viens variants - aiznest mazuli prom no tās vietas, kur viņš ālējas. Un palīdzēt nomierināties. Atcerieties, ka mazuļa uzvedība šajā vecumā liek pamatus ļoti svarīgai pieauguša cilvēka spējai - pateikt NĒ, pārstāvēt savas un savas ģimenes tiesības un vajadzības, nepakļauties vardarbībai un - saprast divgadniekus....

Jau vairākkārt sarunās esmu aicinājusi divgadnieku mammas un arī tēvus uz lekciju par divgadnieku, kas notiek Māmiņu klubā. Es zinu, ka daļa no Jums nav no Rīgas, bet šie jautājumi ir ļoti svarīgi un ir nozīmīgi atrast laiku to risināšanai! tas ir līdzīgi kā ar bērna fizisko veselību - par to mēs rūpējamies un gādājam, netaupot līdzekļus. Lai bērns izaugtu emocionāli veselīgs un rezultātā mazāk slimotu arī fiziski, ir svarīgi, lai vecāki atrastu laiku un līdzekļus, lai mācītos par bērna attīstību, vecuma posma normālām un problemātiskām izpausmēm un par to, kā paši vecāki var sekmēt sava bērna attīstību visoptimālākā veidā.

Vai tev ir pieredze šajā jautājumā? Padalies tajā!

UZDOD SAVU JAUTĀJUMU PSIHOLOGAM!

Aicinām piedalīties pētījumā par sajūtām, kļūstot par vecākiem! 

Lai būtu iespējams veikt kvalitatīvu darbu, nepieciešams ļoti  liels skaits ģimeņu, kuras ir ar mieru piedalīties aptaujā, kura notiks trijos etapos – pirmais – grūtniecības trešajā trimestrī, otrais – 3 mēnešus, bet trešais – 6 mēnešus pēc dzemdībām. Aptaujas ir konfidenciālas, individuālie dati netiks izpausti, tie tiks analizēti tikai apkopotā veidā. Jūsu epasti netiks izmantoti nekādā citā veidā, kā tikai šī pētījuma anketu nosūtīšanai. Katra aptauja ietver vidēji 60 – 70 jautājumu, un atbildēt var 10 – 15 minūšu laikā. Ja Jūsu ģimene (ABI partneri) piekrītat piedalīties visos pētījuma etapos un šobrīd rit grūtniecības 3. trimestris, lūdzu, rakstiet man dizande@inbox.lv  , lai es Jums varētu nosūtīt 1. aptauju komplektu un pastāstīt par tālākajiem mūsu sadarbības soļiem.