Kas māmiņām jāzina par meiteņu pubertātes perioda norisi?

Informāciju sagatavoja Bērnu slimnīcas Gaiļezerā, ambulatori-konsultatīvās klīnikas vadītāja prof. I.Rumba-Rozenfelde un G.Sniķere.

Pubertāte ir dabiska attīstības stadija, kurā bērni pakāpeniski kļūst par pieaugušiem gan bioloģiski, gan funkcionāli sasniedzot dzimumgatavību. Pubertāte ir viena no svarīgākajiem un nozīmīgākajiem cilvēka mūža periodiem. Tajā notiek gan bioloģiskas, gan sociālas pārmaiņas. Meitenēm pubertāte vidēji sākas 8 – 9 gadu vecumā, zēniem nedaudz vēlāk – 9 – 10 gadu vecumā

Pubertātes periodu iedala agrīnajā (8 – 12 g.), vidējā (12 – 14 g.) un vēlīnajā (14 – 18 g.) pubertātes periodā.

Agrīnā perioda laikā notiek strauja lineāra augšana; tā ir viena no sākotnējām pubertātes sākuma pazīmēm. Augšanas ziņā meitenes apsteidz zēnus vidēji par 2 gadiem. Šim periodam raksturīga sekundāro dzimumpazīmju attīstība: attīstās krūts dziedzeri, apmatojums uz kaunuma paugura un sākas menstruācijas.

Tāpat turpinās ārējo un iekšējo dzimumorgānu tālāka augšana un attīstība. Krūts dziedzeru attīstība sākas vidēji 11 gadu vecumā. Sākumā attīstās pats krūts gals, tad pakāpeniski pats krūts dziedzeris. Attīstība ilgst vidēji 4 – 5 gadus.

Krūts dziedzeru attīstības trūkums līdz 14 gadu vecumam jāuzskata par aizkavētas pubertātes pazīmi. Apmatojuma veidošanās parasti sākās vidēji 11 – 12 gadu vecumā apmēram pusgadu pēc krūts dziedzeru augšanas sākuma. Vispirms apmatojums parādās uz kaunuma paugura, bet apmēram pēc 1,5 – 2 gadiem padusēs.

Menstruācijas parasti sākas vidējā pubertātes periodā 1 – 2 gadus pēc krūts dziedzeru attīstības sākuma. Sākumā menstruācijas cikls ir neregulārs un kļūst stabils 1 – 1,5 gadu laikā. Apmēram 70% meitenēm cikls svārstās no 21 – 35 dienām. Asiņošanas daudzums var būt dažāds, ilgums vidēji 7 dienas. Sākuma periodā intervāli starp menstruācijām ir 1 – 1,5 mēneši. Ja intervāla garums ir ilgāks par 3 mēnešiem, vai aizkavēšanās ir ilgāka par 7 dienām, nepieciešams noskaidrot iemeslus un veikt ārstēšanu.

Pubertāte var noritēt arī patoloģiski: tā var būt:

• priekšlaicīga: meitenei ir sekundāras dzimumpazīmes (krūtis, apmatojums) un menstruācijas pirms 8 gadu vecuma;
• aizkavēta: 11 – 12 gadu vecumā nav attīstītas krūtis, apmatojums un 15 gadu vecumā nav menstruāciju;
• nenotiek vispār.

Nav noslēpums, ka meitene nelabprāt vēlas iet pie ginekologa. Tāpēc sagatavošanās darbi pirmajai vizītei būtu jāveic ģimenē. Mātei būtu jāpastāsta, kā notiek vizīte un, ka tās mērķis ir noskaidrot, vai attīstība notiek pareizi. Pirmo reizi ginekologa apskate profilakses nolūkā vēlama 13 – 14 gadu vecumā.

Obligāti apmeklēt ginekologu nepieciešams šādos gadījumos:

• ja līdz 15 gadu vecumam nav sākušās menstruācijas un nav attīstītas sekundārās (krūtis, apmatojums) dzimumpazīmes;
• ir aizdomas par iedzimtiem dzimumorgānu attīstības traucējumiem;
• menstruācijas ir neregulāras, sāpīgas, saistītas ar stipru asiņošanu (liels asins zudums), ieilgušas (vairāk par 7 dienām);
• ir daudz dzeltenīgi zaļganu izdalījumu no dzimumorgāniem, nieze, sāpes;
• ir dzimumorgānu trauma;
• nepieciešams padoms par kontracepciju;
• ir izmaiņas krūts dziedzeros (sacietējumi), ādas krāsas izmaiņas, izdalījumi no krūts galiem u.c.;
• ir biežas, neskaidras sāpes vēdera lejasdaļā.