Kad piedzima meitiņa, tad viss mainījās

Tagad es pilnībā droši varu teikt - mana dzīve ir izmainījusies. Tad, kad gaidīju savu meitiņu, es vēl pilnībā nevarēju saparst kas notiek. Bet, laikam ejot, un nedēļās, ko biju pavdījusi grūtniecībā, es sapratu, ka viss mainās. Mainas arī mana dzīve. Un, zināju, ka drīz ienāks manā dzīvē maza radībiņa, kurai būs vajadzīgas manas rūpes.

Par cik šis bērniņš man ir pirmais, tad daudz kas man bija svešs un nezināms. Bailes un neziņa bija liela. Bet tad es smēlos informāciju cik vien varēju.

Tuvojoties dzemdībām, bailes palielinājās, bet interese par to, kāda būs mana mazā, mīļā meitiņa, bija ļoti liela. Dienu no dienas es gaidīju un iedomājos, ka viss mainīsies manā dzīvē. Ar visu es biju samierinājusies un sapratusi, ka nekas nebūs vairs kā agrāk.

Kad nu bija pienākusi dzemdību diena, tad pie sapratu, ka jau drīz  būšu mamma. Kad mazā piedzima, es tikai pēc stundas aptvēru, ka nu mana dzīve ir izmainījusies par 180 grādiem. Bet ar visu es esmu ļoti laimīga. Kad mazajai bija jau pienācis pus gadiņš, tad man likās, ka ar visu galā netikšu,bet man bija ļoti daudz palīgu un abalsts.

Kā mamma es jau esmu 2,2 gadus un esmu ļoti laimīga un priecīga, ka man ir meitiņa. Kad viņa man uzsmaida, vai dāvā bučiņu, tas man liek justies ļoti laimīgai un īpašai.

Beigās es varu piebilst to, ka mātei būt - tā nudien ir pati lielākā laime un prieks. Un tā es jūtos  visu šo laiku.