Kā iemācīt lietot podiņu bērnam, kurš nedzird?

Māmiņām ir daudz jautājumu par dažādām tēmām. Šoreiz uz jautājumu par to, kā iemācīt podiņmācību bērnam,kurš nedzird, atbild bērnu ārste Gerda Lielause.

Jautājums:

Kā iemācīt bērnam podiņmācību, kurš nedzird?

{pic:1}

Atbild bērnu ārste Gerda Lielause:

Nav noteikta vecuma, kurā visi bērni būtu jāsāk sēdināt uz poda.

Šo mācību sākuma atskaites punkts nav bērna vecums, bet gan viņa attīstība t.i. kad  mazulis ir gatavs mācīties kaut ko jaunu. Rūpīgas māmiņas apgalvo, ka jau no trīs mēnešu vecuma var pamanīt, ka zīdainītis gatavojas čurāt vai kakāt. Šajā brīdī bērniņš bieži saspringst, kļūst nemierīgs vai tieši pretēji – pēkšņi apklust, it kā ieklausās sevī.

Tad mazulīti var paturēt virs poda ar pliku dupsi, lai viņš nokārtojas.

Čakli strādājot, būs rezultāts, taču tas gan nenozīmē, ka bērns nokārto savas vajadzības apzināti un sāks uz poda prasīties pats. Līdz tam laikam, kamēr viņš to darīs apzināti, būs šo ,,signālu ķeršana, no pieaugušo puses.

Pēc veiktajiem pētījumiem Latvijā vidēji apmēram divu gadu vecumā bērns apzināti prot lietot podiņu. Labklājības zemēs par normu uzskata, ja bērns lieto autiņbiksītes līdz pat četru gadu vecumam.

Bērniem ļoti patīk atdarināt pieaugušo rīcību. Tas ir jāizmanto. Vajadzētu ļaut mazulim ienākt līdzi tualetē, kad pieaugušie nokārtojas. Pēc tam izskaidrot, ka lūk lielais pods ir tētim un mammai, bet mazais podiņš – bērniņam. Var uz tā arī uzsēdināt bērna mīļo lelli vai lāci. Taču nevajadzētu uzsākt apmācību, kad ģimenes vai bērna dzīvē notiek kādas lielas pārmaiņas: slimība, dzīves vietas maiņa, brālīša vai māsiņas piedzimšana utt.

Vieglāk ir pieradināt bērnu pie podiņa, ja mazajam izveidots noteikts dienas režīms, jo viņam līdz ar to ir nostabilizējusies fizioloģisko procesu norise. Mazuli vērts likt uz podiņa tikai brīžos, kad viņš tiešām varētu gribēt čurāt vai kakāt. Parasti tas notiek tūlīt pēc pamošanās, kā arī apmēram pusstundu pēc tam, kad viņš ir padzēries. Bērni arī naktī, kad grib čurāt, kļūst nemierīgi un sāk grozīties, dažreiz ,,činkstēt,,. Vajag pamēģināt tāpat tumsā uzlikt bērniņu uz poda un atdarināt viņa atbilstošo skaņu, piemēram, stenēt. Bērns nokārtosies un atkal aizmigs, jo jutīsies labi. Speciālisti uzskata, ka vieglāk bērnu pieradināt iet uz poda kakāt. Daudziem mazuļiem vēdera izeja notiek noteiktā dienas laikā, piemēram, pēc brokastīm, tāpēc šo brīdi ir vieglāk noķert. Bērns pirms kakāšanas dod arī daudz izteiktākus signālus.

Uzlikts uz poda pirmo reizi, bērniņš vēl nesaprot, ko no viņa pieaugušais grib. Sākumā svarīgākais uzdevums ir panākt, lai mazais apsēžas un nedaudz pasēž. Podiņam obligāti jābūt siltam pirms lietošanas, lai neradītu nepatiku un diskomfortu. Bezjēdzīgi ir viņu sēdināt un noturēt ar varu. Bērnam uz poda jājūtas droši, patīkami un ērti – viņš nečurās, ja būs nobijies un sasprindzis. Pieaugušais var mēģināt ar kādu rotaļu mazo ieinteresēt pasēdēt uz podiņa. Taču pēc 10 – 15 minūtēm jāpārtrauc darboties un jāmudina mazulis celties. Ilgāka sēdēšana var nelabvēlīgi ietekmēt bērna zarnu trakta veselību.

Sākot mācīt bērniņu lietot podu, vēlams pārtraukt lietot autiņbiksītes. Šis ir periods, kas no vecākiem prasa vislielāko sapratni un mīlestību. Ja mazulis pieslapina bikšeles, nevajag rāties, jo viņš nesapratīs par ko vecāki uz viņu dusmojas. Slapjums jau pašam bērnam radīs diskomfortu un nereti arī dusmas. Mazulis jāpārģērbj  un ar viņu mierīgi jārunā, izskaidrojot, ka viņš daudz labāk justos, ja būtu prasījies uz podiņa.

{smallpic:2}

Veselības centrs "ASCLEPIUS",
Gaujas iela 11-6 (Ādažu terases),
Ādažu novads,
Rīgas rajons.
e-pasts: siainfocentrs@inbox.lv
Tālr.: 26610243